Sagatavots pēc: http://www.thefishsite.com/articles/613/use-of-hydrogen-peroxide-in-finfish-aquaculture
Ievads
Ūdeņraža pārskābe ir plaši pazīstams dezinfektants brūču tīrīšanai, ko izmanto cilvēku medicīnā. Pēdējos gados ir veikti plaši pētījumi par tā izmantošanu arī akvakultūrā imersijas (vannošanas) procedūru veidā pret daudziem zivju slimību ierosinātājiem, tajā skaitā ektoparazītiem, baktērijām un sēnītēm. Nesen ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) ir apstiprinājusi uz ūdeņraža pārskābes bāzētus akvakultūras zāļu produktus, kas ir palielinājis interesi par to praktisko izmantošanu.
Ūdeņraža pārskābe
Ūdeņraža pārskābe (H2O2) ir ārkārtīgi aktīva, spēcīgi oksidējoša un balinoša viela, kas tiek klasificēta kā korozīva pie koncentrācijas, kas ir augstāka par 20 procentiem. Šo īpašību dēļ ūdeņraža pārskābei ir liels skaits medicīnisku un nemedicīnisku pielietojumu. Kad ūdeņraža pārskābi pievieno ūdenim, tā pēc laika sadalās par skābekli un ūdeni, kļūstot nekaitīga apkārtējai videi. Ūdeņraža pārskābes aktīvā daba dažos aspektos ir līdzīga kālija permanganāta reaktivitātei un toksicitātei, kas padara to īpaši piemērotu lietošanai akvakultūrā pret daudziem ārējiem, zivju veselībai kaitīgiem organismiem.
Cilvēku medicīnā izmantojamais ūdeņraža pārskābes preparāts parasti tiek pārdots kā 3% šķīdums, bet ASV veterinārmedicīnā atzītais produkts ir 35% koncentrācijā.
Ūdeņraža pārskābes noturīgums
Dažādi vides faktori, piemēram, pastiprināta gaisma, siltums un augsts pH, paātrina ūdeņraža pārskābes sadalīšanos. Ir svarīgi zināt un saprast ūdeņraža pārskābes stabilitāti ūdenī, jo tās efektivitāte un iespējamais toksiskums zivīm ir tieši atkarīgs no izmantošanas apstākļiem un ekspozīcijas ilguma.
Eksperimentālos baseinos 15 – 20°C temperatūrā ūdeņraža pārskābe, kuras sākotnējā koncentrācija bija 10 un 100 mg/l, pēc 2 – 3 dienu aerācijas organisko vielu klātbūtnē ir pilnīgi sadalījusies un nav nosakāma. Līdzīgos apstākļos, bet bez aerācijas un organisko vielu klātbūtnes, ūdeņraža pārskābes koncentrācija ūdenī samazinās uz pusi pēc sešām un pilnīgi izreaģē pēc desmit dienām (Tort et al. 2003).
Citos ūdeņraža pārskābes stabilitātes testos izmēģinājumi tika veikti ar dekoratīvajām zivīm. Grupas no 17 līdz 25 zivīm tika izvietotas atsevišķos stikla akvārijos ar 32 litriem ūdens un aerāciju. Sākotnējā ūdeņraža pārskābes koncentrācija bija no 1,2 – 26,9 mg/l. Ūdeņraža pārskābes koncentrācija tika pārbaudīta pēc 1 un 24 stundām. Pēc 1 stundas visās tvertnēs tās koncentrācija nebija būtiski mainījusies, bet pēc 24 stundām tā visos rezervuāros bija pazeminājusies līdz 0.4 – 0.8 mg/l (Russo et al. 2007). Līdzīgos eksperimentos divos zemes dīķos ar sākotnējo 6,46 un 13,60 mg/l ūdeņraža pārskābes koncentrāciju pēc 24 stundām tā bija nokritusies attiecīgi līdz 1 un 2 mg/l.
Eksperimenti apliecina, ka ūdeņraža pārskābe organisko vielu un aerācijas klātbūtnē relatīvi ātri sadalās, tomēr sākuma koncentrācija un atsevišķu zivju sugu specifika ietekmē šī preparāta toksiskumu zivīm.
Ūdeņraža pārskābes likumīga lietošana akvakultūrā
ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) izmantošanai akvakultūrā 2007. gadā ir apstiprinājusi 35% ūdeņraža pārskābes preparātu PEROX-AID® (ražotājs: Eka Chemicals, Marietta, Georgia) šādu slimību kontrolei: (1) saldūdens zivju ikriem pret saprolegniozi, (2) saldūdenī audzētām lašveidīgajām zivīm pret bakteriālo žaunu saslimšanu (Flavobacterium branchiophilum) un (3) saldūdenī audzētām zivīm pret kolumnaris slimību (Flavobacterium columnare). Arī Eiropas Savienībā ūdeņraža pārskābes preparātu lietošana akvakultūrā nav aizliegta.
35% ūdeņraža pārskābes lietošanas devas
| Zivju suga un dzīves stadija | Ierosinātājs | Koncentrācija | Ekspozīcija | Apstrādes biežums |
|---|---|---|---|---|
| Visu saldūdeņu zivju ikri | Saprolegnioze (Saprolegnia spp.) | 500-1000 mg/l | 15 min | Vienreiz dienā vai pārdienās |
| Tropisko saldūdeņu zivju ikri | Saprolegnioze (Saprolegnia spp.) | 750-1000 mg/l | 15 min | Vienreiz dienā vai pārdienās |
| Saldūdeņos audzētas lašveidīgās zivis | Bakteriālā žaunu slimība (Flavobacterium branchiophilum) | 100 mg/l caurtekošā vai stāvoša ūdens baseinā | 30 min | Vienreiz dienā katru otro dienu, kopā trīs apstrādes |
| Saldūdenī audzētas zivis un to mazuļi | Kolumnaris slimība (Flavobacterium columnare) | 50-75 mg/l caurtekošā vai stāvoša ūdens baseinā | 60 min | Vienreiz dienā katru otro dienu, kopā trīs apstrādes |
| Saldūdenī audzētu zivju kāpuri | Kolumnaris slimība (Flavobacterium columnare) | 50 mg/l caurtekošā vai stāvoša ūdens baseinā | 60 min | Vienreiz dienā katru otro dienu, kopā trīs apstrādes |
Ūdeņraža pārskābes drošas lietošanas pamatnosacījumi akvakultūras dzīvniekiem
Tāpat kā jebkura akvakultūrā izmantojama zāļu preparāta vai ķīmiska līdzekļa, arī ūdeņraža pārskābes nepareiza lietošana un dozēšana var novest pie neefektīvas ārstēšanas. Tās cēloņi var būt pārāk zemas preparāta devas un konkrētā patogēna tolerance vai rezistence. Savukārt pārdozēšana palielina preparāta toksiskumu. Pie augstām ūdeņraža devām ir novērojama zivju augšanas palēnināšanās, žaunu lapiņu bojājumi, iespējams pat letāls iznākums. Ūdeņraža pārskābi nevajag izmantot kombinācijās ar citām vielām.
Dažādu zivju jutība pret ūdeņraža pārskābi
Dažām zivju sugām ir paaugstināta jutība pret ūdeņraža pārskābi, un tās pielietošana var būt nāvējoša. Tāpēc ūdeņraža pārskābi neiesaka izmantot līdaku dzimtas zivīm un Amerikas airdegunēm. Varavīksnes foreles kāpuriem tolerance pret ūdeņraža pārskābi (virs 1132 mg/l) ir lielāka nekā mazuļiem un pieaugušām zivīm. Tas izskaidrojams ar žaunu funkcijas un anatomijas uzbūves atšķirībām dažādās zivju attīstības stadijās.
Ūdeņraža pārskābes bīstamība cilvēkiem
Pirms ūdeņraža pārskābes praktiskas izmantošanas akvakultūras saimniecībā ir jāiepazīstas ar tās drošas lietošanas noteikumiem. Ūdeņraža pārskābe ir spēcīgs oksidētājs. Augstas koncentrācijas (virs 20%) preparāts kontaktā ar cilvēka ādu, acīm vai norijot, var radīt kairinājumu vai ķīmisku apdegumu.