Sagatavots pēc http://oslovet.veths.no/gardermoen/2405horsberg.pdf
Terminoloģija anestēzijai cēlusies no grieķu valodas:
- Anestēzija= anaesthesia, kur an= bez, estesia= sajūta
- Analgēzija= analgesia, kur an= bez, algesia= sāpes
- Sedācija= sedatio, no sedare= nomierināt
- Hipnoze= hypnosis, no hypnos= miegs
Zivju anestēzijai lieto dažādu vielu grupas, kā arī speciālas metodes:
Ūdenī izšķīdināmās vielas:
- metakaīns (MS-222)
- benzokaīns
- ogļskābā gāze CO2
- 2-fenoksietanols
- kvinaldīns
- hlorbutanols
- metomidāts
- etomidāts
- propoksāts
- izoeugenols
- halotāns
Parenterāli ievadāmās vielas:
- alfaksalons/alfadolons
- ketamīns
- pentobarbitāla nātrijs
- etorfīns
- ksilazīns
- lidokaīns (vietējā anestēzija)
Hipotermija
Elektroanestēzija
Zivju stresa mazināšanas paņēmieni:
- uzmanīga, saudzējoša nozveja;
- rūpīga pārvietošana, apiešanās – izmantojot mitrus lateksa (nevis gumijas) cimdus;
- mitras zamšādas izmantošana galdiem, kur veic manipulācijas ar zivīm;
- izmantojamā ūdens konstantas temperatūras uzturēšana;
- aizsardzība no trokšņa un gaismas.
Zivis ir nepieciešams anestezēt pirms šādu operāciju veikšanas:
- svēršana;
- šķirošana;
- dzimuma produktu iegūšana;
- injekcijas (vakcinācija);
- asins u. c. analīžu paraugu ņemšana;
- kanulācija (katetrizācija);
- ķirurģiskas operācijas.
Galvenie anestezēšanu iespaidojošie faktori:
- zivs suga, kas nosaka:
- žaunu virsmu;
- pamata vielmaiņu;
- zivs lielums;
- barošanās stāvoklis;
- ūdens vides parametri:
- temperatūra;
- pH;
- skābekļa daudzums.
Anestēzijas pakāpes
Zivju anestēzijas pakāpi galvenokārt nosaka pēc to uzvedības dinamikas, lietojot šādu tabulu:
Pakāpe | Līmenis | Zivju uzvedības atbildes reakcija | |
---|---|---|---|
0 | Norma |
Reakcija uz ārējiem stimulatoriem, līdzsvars un muskuļu tonuss normāls |
|
I | 1 | Viegla sedācija | Niecīgs reakcijas zudums pret ārējiem kairinātājiem (redzes, taustes) |
I | 2 | Dziļa sedācija | Pilnīgs reakcijas zudums pret ārējiem kairinātājiem, izņemot spēcīgu spiešanu, žaunu vāku kustības niecīgi samazinās |
II | 1 | Daļējs līdzsvara zudums | Daļējs muskuļu tonusa zudums, reaģē tikai uz spēcīgiem pieskārieniem un vibrāciju, reotakse saglabāta, bet peldēšanas spēja stipri traucēta, žaunu vāku kustības paātrinātas |
II | 2 | Pilnīgs līdzsvara zudums | Pilnīgs muskuļu tonusa zudums, reaģē tikai uz dziļu spiedošu stimulāciju, žaunu vāku kustības atgriežas normā |
III | Refleksu zudums | Pilnīgs refleksu zudums, elpošana ļoti lēna, pulss lēns | |
IV | Smadzeņu kolapss | Pārtraucas elpošanas kustības un pēc pāris minūtēm apstājas sirds |
Visbiežāk lietotie zivju anestētiķi ir metakaīns un benzokaīns
Metakaīns (MS222™, arī trikaīns), to sāka pielietot kā zivju anestēzijas līdzekli jau 1932. gadā. Tas lieliski imobilizē un atslābina muskuļus, dod labu atsāpinošu efektu.
Metakaīna devu piemēri vannošanai
Zivs suga un operācijas | Koncentrācija | Vannošanas ilgums | Piezīmes |
---|---|---|---|
Varavīksnes forele |
265 mg/l | 30 s | Maksimāli 1 min |
Varavīksnes forele (parastās procedūras) |
80 mg/l | 15 min | Pēc ilgākas izturēšanas iestājas nāve |
Varavīksnes forele (transportēšana) |
25 mg/l | Līdz 8 stundām | |
Lašu mazuļi (iezīmēšana) |
60 mg/l | 10 min | |
Zelta zivtiņas | 250 mg/l | 4 – 10 min |
Benzokaīna devas lašveidīgo zivju vannošanai
Operācijas | Deva | Iedarbības laiks | Maksimālais izturēšanas laiks | Atgūšanās laiks |
---|---|---|---|---|
Neilgas darbības | 50 mg/l | ap 3 min | 15 min | ap 5 min |
Neilgas darbības | 100 mg/l | ap 1 min | 5 min | ap 3 min |
Ilgas darbības2 | 0 mg/l | >1 h | ap 7 min |
Piezīme: ir nepieciešama aerācija vannošanas laikā.
Benzokaīna blakusefekti:
- hipoksija, uz ko norāda:
- paaugstināts hematokrīta līmenis;
- palielināts kortizols, glikoze, laktāts, kālijs, magnijs;
- īpaši uzmanīties lietojot:
- plekstveidīgajām zivīm.;
- jūras zivīm (mencai, sīgām u. c.).
Metomidāta un etomidāta raksturojums:
- hipnotiskas vielas, ierosina miegu;
- nav analgētiska iedarbība, tāpēc sāpīgām procedūrām jākombinē ar vietējo anestēziju (izmantojot, piemēram, lidokaīnu);
- nav pavājinošas ietekmes uz elpošanu;
- kortizolu kavējoša ietekme;
- drošs līdzeklis jūras zivīm;
- pēc lietošanas zivis nedrīkst izmantot pārtikā.
Metomidāta devas
Efekts | Deva | Iedarbības laiks | Maksimālais izturēšanas laiks | Atgūšanās laiks |
---|---|---|---|---|
Sedācija | 0,5 – 3 mg/l | Ap 10 min | 1 h | Variē |
Imobilizācija | 5 – 10 mg/l | Ap 3 min | 15 min |
Ap 15 min |
Citi vannošanā izmantojamie anestezējošie līdzekļi un to lietošana:
- ogļskābā gāze (CO2):
- vispārējai anestēzijai;
- izmanto kā kaušanas metodi (parasti kombinē ar atvēsināšanu);
- izoeugenols (Aqui-S™) jeb ķiploku eļļa:
- sedācijai un anestēzijai;
- transportēšanai un pārvietošanai;
- kaušanai, Eiropā pagaidām tikai nepārtikas dzīvniekiem.
Injecējamie anestēzijas līdzekļi
No šīs anestētiķu grupas plašāk pazīstamie ir safans un katamīns.
Safans (Saffan) ir steroīds. Tā deva, injicējot lašveidīgajām zivīm, ir 12 mg/kg, efekts iestājas pēc 15 minūtēm un ilgst ap 2 stundām.
Ketamīnam ir līdzīga iedarbība, tā deva ir 15 – 20 mg/kg.
Eitanāzija (nogalināšana)
- Zivju humānai kaušanai izmanto:
- ogļskābo gāzi (CO2), dažkārt kombinācijā ar atasiņošanu;
- elektroanestēziju, dažkārt kombinācijā ar atasiņošanu;
- apdullināšanu, veicot sitienu pa galvu, dažkārt kombinācijā ar mugurkaula traumēšanu.
- Liela zivju daudzuma iznīcināšanai izmanto:
- pārdozētus anestēzijas līdzekļus (piemēram, 200 mg/l benzokaīna, ne mazāk kā 10 min);
- ogļskābo gāzi (CO2).