Sagatavots pēc EU Project Technical Leaflet, No. AA-FI-DIVE-07, www.luciopercimprove.be

Zandarts (Sander lucioperca) ir viena no Eiropas vērtīgākajām zvejai un makšķerēšanai izmantojamām zivīm. Līdz pat pēdējam laikam zandartu akvakultūra aprobežojas ar to mākslīgo nārstu un kāpuru ielaišanu dīķos ekstensīvai kultivēšanai. Taču tagad ir sākti pētījumi par zandarta intensīvu audzēšanu mākslīgos apstākļos ar mērķi iegūt 2 – 4 kg lielas zivis, kas būtu gatavas preču tirgum. Taču šos plānus bremzē zandarta vaislinieku ieguve tikai no dabiskajiem ūdeņiem, kā arī nārsta un kāpuru attīstības sezonālais raksturs.

Lai intensificētu un attīstītu zandartu audzēšanu, vairākas Eiropas valstis (Beļģija, Holande, Francija un Polija) realizē kopīgu ES finansētu projektu LUCIOPERCIMPROVE, kura ietvaros paredzētas šādas galvenās aktivitātes:

Zandarta nārsta stimulācija ar īpašu temperatūras un apgaismojuma režīmu.     

Dabiskos apstākļos zandarti nobriest nārstam tikai aprīli vai maijā, atkarībā no ūdens temperatūras režīma. Nārsta gatavības stadija ilgst tikai dažas nedēļas. Pēc tradicionālās zandartu mākslīgās pavairošanas metodes vaisliniekus var izmantot tikai šajā laika posmā, turklāt vēl ir nepieciešama to nārsta stimulācija ar hormonu injekcijas paņēmienu. Tagad pētījumi ir atklājuši, ka zandartu nobriešanu var laika ziņā paātrināt vai arī aizkavēt par 2 – 3 mēnešiem, pielietojot attiecīgi ūdens sildīšanu vai dzesēšanu, kā arī manipulējot ar diennakts apgaismojuma ilgumu. Zandartu ”ārpus sezonas” nārsts var tehnoloģiski būtiski atvieglot preču zandartu kultivēšanu visu gadu nepārtrauktā ciklā.

Zandarta vaislinieku barošanas nozīme kvalitatīvu gametu ieguvei.

Parasti akvakultūras zivju barības sastāvs tiek izstrādāts atbilstoši audzējamo preču zivju fizioloģiskajām vajadzībām, īpaši sabalansējot neaizvietojamās taukskābes, vitamīnus un citas sastāvdaļas. Vaislas zivis šajā ziņā ir pamestas novārtā, jo nav arī īsti zināmas viņu prasības attiecībā uz barības sastāvu. Plānots, ka pētījumi palīdzēs nodrošināt zandartu vaislinieku pilnvērtīgu barošanu, kas pozitīvi ietekmēs ikru un pieņu kvalitāti.

Zandarta vaislinieku salīdzinoša audzēšana dažādos veidos: dīķos, baseinos un sprostos.

Zandarta vaislinieku dzimuma reversija.

Tāpat kā citām asaru dzimtas zivīm, arī starp zandarta tēviņiem un mātītēm ir  raksturīgs augšanas tempa dimorfisms: mātītes aug ātrāk un sasniedz lielāku svaru un garumu nekā samērā lēnaudzīgie tēviņi. Turklāt tēviņiem gonādu nobriešana kavē somatisko šūnu augšanu un pasliktina filejas kvalitāti. No šī viedokļa komerciālai audzēšanai izdevīgāk izmantot tikai zandarta mātītes. Projekts paredz izstrādāt tehnoloģiju zandarta dzimuma vadīšanai, barojot kāpurus ar speciālu hormona preparātu (metiltestosteronu). Ar šo metodi visi pirmajā paaudzē iegūtie tēviņi satur mātīšu hromosomas (XX), tāpēc nākamajā paaudzē, krustojot tos ar normālām mātītēm (XX), visi pēcnācēji (100%) ir tikai mātītes.