Sagatavots pēc: S. Robinson. The green promise. Fish Farming International, iss.1, vol. 37, 2010.
2009. gada decembrī Vācijā notika starptautiskais Aļģu kongress, kurā aļģu kultivēšana akvakultūrā iezīmējās par vienu no nākotnes pamata tehnoloģijām, kas dos izejvielas degvielas, plastikātu un barības ražošanai, kā arī tiks izmantota atkritumu pārstrādei.
Aļģes ir ļoti plaša organismu kopa, un tās nav tikai dažādas jūras un saldūdens zāles. Galvenos un svarīgākos aļģu resursus veido okeāna planktoniskās aļģes. Aļģes izmanto saules enerģiju, lai no ūdens, tajā izšķīdušajiem dažādiem minerāliem un ogļskābās gāzes sintezētu savu biomasu. Šis process ir visai efektīvs: dažas aļģu sugas spēj dubultot savu biomasu četru stundu laikā.
Aļģes ir bagātas ar taukiem, olbaltumiem un pigmentus veidojošām ķīmiskām vielām. Visi šie komponenti ir viegli atdalāmi un izmantojami tālākai pārstrādei. Aļģu izcelsmes produkti jau tiek dažādi reklamēti. Minētajā Aļģu kongresā tika piedāvāts no aļģēm ražots alus. 2009. gadā ASV lidsabiedrība Continental Airlines veica izmēģinājuma lidojumus, dzinējiem izmantojot no Meksikas līča aļģēm ražotu biodegvielu.
Holandes Vageningenas Universitātes vadošais pētnieks V. Brandenburgs sniedz šādu redzējumu nākotnes ( ap 2050. g.) aļģu lielfermai jūrā: tās platība ir 5000 km2, aizņem ap 10% no Holandes jūras ekonomiskās zonas un spēj saražot 10% no kopējā valstij nepieciešamā enerģijas daudzuma. Bez planktona aļģēm fermā kultivē arī jūras zāles, austeres un citus moluskus, kā arī zivis. Milzu ferma neprasa enerģiju no ārpuses, pati atjauno savus resursus un ir ilgtspējīga.
Saldūdens aļģu akvakultūrai ir divi attīstības virzieni: atklātās un slēgtās sistēmas. Atklātās sistēmas faktiski ir dažādu tipu dīķi vai āra baseini, kas gan ir lēti ekspluatācijā, bet ar zemu un svārstīgu produktivitāti. Slēgtās vai recirkulācijas aļģu kultūras dažkārt sasaista kopā ar kultūraugu un zivju audzēšanu, to sauc par hidroponikas tehnoloģiju. Hidroponikā aļģes kopā ar kultūraugiem attīra ūdeni, jo barojas ar biogēniem, kurus tajā atstāj zivis. Tādas kombinētas augu un zivju fermas jau darbojas Izraelā un citās valstīs.
Par aļģu akvakultūras plašajām perspektīvām liecina milzīgās investīcijas šajā nozarē. Gigantiskā degvielas kompānija Shell ir ieguldījusi 100 milj. $ aļģu biodīzeļa ražotnē Havaju salās. Tā kultivēs aļģes gan āra dīķos, gan slēgtās sistēmās. Cita kompānija Exxon Mobile ir noslēgusi 600 miljonu $ vērtu līgumu ar Synthetic Genomics par ģenētiski modificētu aļģu radīšanu tieši degvielas biosintēzes fermām.
Tikmēr daži mazāka mēroga aļģu akvakultūras projekti jau sekmīgi strādā, jo dažās valstīs tie saņem atbalstu. Kent Sea Tech – viena no lielākajām strīpaino asaru audzēšanas kompānijām ASV 2009. gada aprīlī pārdeva visas zivis un pārgāja uz aļģu biodīzeļa ražošanu.
Zinātnieki prognozē, ka aļģu akvakultūra var būt alternatīva arī tradicionālajai lauksamniecībai sakarā ar pēdējās ierobežotām paplašināšanās iespējām, īpaši saldūdens trūkuma un globālās sasilšanas apstākļos.