l

l     l      l

Noslēdzies Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekts „Pārrobežu upes nēģu krājuma novērtējums un pārvaldība Lietuvā un Latvijā” LAMPREY LLI-310

2020.gada 30 septembrī noslēdzās INTERREG Pārrobežu sadarbības programmas LAT-LIT projekts „Pārrobežu upes nēģu krājuma novērtējums un pārvaldība Lietuvā un Latvijā” LAMPREY LLI-310, ko Institūts “BIOR” īstenoja kopā ar Klaipēdas universitāti un Lietuvas dabas fondu.

Baltijas jūras ziemeļaustrumu reģionu apdzīvo nozīmīga upes nēģa resursa daļa, līdz ar to arī izmantošana koncentrējas tieši šeit, - Baltijas jūras ziemeļos un austrumos, tostarp Latvijā un Lietuvā. Projekta laikā tika iegūtas jaunas zināšanas, un apzinātas iespējas ilgtspējīgai, uz zinātniskiem pētījumiem balstītai upes nēģa krājuma pārvaldībai, lai līdzsvarotu šī nozīmīgā dabas resursa izmantošanu un saglabāšanu Latvijā un Lietuvā. Viens no svarīgākajiem projekta secinājumiem, kas ir balstīts uz ģenētiskiem pētījumiem, apliecina, ka Latvijas un Lietuvas piekrasti apdzīvo viena vienota upes nēģa populācija, tāpēc tā pārvaldībai arī jābūt kopīgai.

l
Foto: Santa Purviņa, izaudzētie nēģu kāpuri, gatavi izlaišanai.

Svarīgi, ka upes nēģa populācijas stāvoklis šobrīd ir stabils, tāpēc vēsturisko un pašreizējo resursa izmantošanas intensitāti var uzskatīt par references līmeni, kas ir drošs gan krājumam, gan nozīmīgs reģiona ekonomikai. Tomēr, lai upes nēģa populācija saglabātos stabila arī nākotnē, nozvejoto nēģu apjoms nedrīkst pārsniegt 40% robežu no upē ienākošajiem nēģu vaisliniekiem, un zvejas intensitātei ir jāseko līdz ar zinātnisko monitoringu. Tam ir nepieciešami gan zvejas statistikas dati, gan nēģa kāpuru stāvokļa monitorings upēs, gan nobriedušu nēģu monitorings ar iezīmēšanu. Projekta laikā tika salīdzinātas Lietuvas un Latvijas kāpuru uzskaites monitoringa metodes. Balstoties uz interkalibrācijas laikā iegūtajiem datiem, izstrādājām jaunu nēģu kāpuru uzskaites metodi, kas nākotnē ļaus iegūt daudz precīzākus datus par nēģu populācijas stāvokli. Savukārt, kolēģi no Lietuvas apguva institūta BIOR pētnieku lietoto iezīmēšanas metodi, kuru turpmāk izmantos savos nēģu migrācijas pētījumos. Tika secināts, ka zvejas apjoms un zvejas veids Latvijā saglabājams esošajās robežās, bet Lietuva plāno pāriet no zvejas apjoma ierobežojuma uz zvejas rīku ierobežojumu.

l
Foto: Edmunds Bērziņš, nēģu iezīmēšana Sakas upē. 
l
Foto: Santa Purviņa, zvejnieka atgrieztā BIOR zīmīte, pēc iezīmēta nēģa nozvejošana. 

Projekta laikā tika novērtēta migrācijas šķēršļu ietekme un izveidots saraksts ar 20 nozīmīgākajām Kurzemes upēm, kurās nēģu migrāciju ierobežo dažādi aizsprosti, to paliekas un ūdenskritumi. Projekta laikā tika papildināts upes nēģa resurss Kurzemes mazās upītes ar vairāk nekā 4,28 miljoniem nēģu kāpuru, kā arī tika pārcelti 3000 nēģu vaislinieki uz tiem upes posmiem, kuriem nēģi dabiskā ceļā vairs netiek klāt. Krājuma papildināšanas pasākumiem tiek sekots līdzi ar kāpuru monitoringu.

l
Foto: Santa Purviņa, nēģu kāpuru monitorings Kurzemes mazajās upītēs
l
Foto: Santa Purviņa, paši kāpuri starp detrīta daļiņām

Lai labāk izprastu nēģa nozīmību, patēriņa paradumus un tradīcijas gan Latvijā, gan Lietuvā, tika veikts upes nēģa sociāli ekonomiskais novērtējums. Apstiprinājās pārliecība, ka nēģi ir svarīga Latvijas dabas un ekonomikas sastāvdaļa, kā arī tas, ka Kurzemes, Klaipēdas un Telšu reģiona iedzīvotāji pauž atbalstu to populācijas saglabāšanai. Nēģu zvejas un ēšanas tradīcija ir būtiska Latvijai, tā ļauj attīstīt mūsdienīgas kultūras vērtības, kā arī radīt jaunus ar viesmīlības nozari saistītus pakalpojumus.

Projekta laikā tika izstrādāti šādi dokumenti:

  1. Upes nēģa monitoringa metožu rokasgrāmata;
  2. Upes nēģa atražošanas metožu rokasgrāmata;
  3. Upes nēģa sociāli ekonomiskais novērtējums (I un II daļa);
  4. Kurzemes nozīmīgāko 20 upju saraksts, kurās nēģu atražošanos kavē migrācijas šķēršļi;
  5. Stratēģija upes nēģa krājuma apsaimniekošanai Kurzemē, Klaipēdas un Telšu reģionos.

Projekta ilgums ir 2,5 gadi (01.04.2018. – 30.09.2019.). 

Kopējais projekta finansējums ir 353 400 EUR, t.sk. 85% ERAF finansējums 300 390 EUR. Institūta BIOR finansējums ir 138 568.80 EUR, t.sk. 85%ERAF finansējums 117 783.48 EUR. 

Informācija par projektu atrodama arī Lamprey Facebook lapā un INTERREG mājaslapā.

Vairāk fotogrāfijas iespējams apskatīties te.

Projekts tiek īstenots INTERREG V–A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības  programmas ietvaros. Informācija par Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu 2014.–2020. gadam  www.latlit.eu Eiropas Savienības oficiālā mājaslapa www.europa.eu   
Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

29.10.2020.