Noslēdzies programmas “Apvārsnis 2020” projekta “European Researchers’Night in Latvia 2018-2019” pirmais posms

Eiropas Savienībā jau vairāk nekā 10 gadus tiek organizēti Eiropas zinātnieku nakts pasākumi, kas noris tikai vienu dienu septembra pēdējā piektdienā, bet ar nenovērtējamu atdevi ilgtermiņā. Pasākuma mērķis visus šos gadus ir bijis nemainīgs: popularizēt zinātni, aizraut ar zinātni, informēt par tās sasniegumiem – to darot interaktīvi un aizraujoši, jo galvenā mērķa grupa ir skolēni un studējošie. Arī pasākuma misija ir nozīmīga, vairojot interesi par zinātni, vairot intelektu, lai labi izglītota jaunā paaudze veidotu Eiropas un pasaules nākotni.

Programmas “Apvārsnis 2020” projekta “European Researchers’Night in Latvia 2018-2019” ietvaros 2018. gada 28. septembrī Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā “BIOR” īstenots pasākums “Eiropas Zinātnieku nakts 2018”.

Darbnīcā jeb pieturā “Mūsu ēšanas paradumi” spēles “Cik apēdam gada laikā” laikā apmeklētāji tika iepazīstināti ar iecienītu produktu grupu vidējo patēriņu gada laikā. Spēle noritēja testa veidā – no trim attēlotajām produktu grupām bija jāizvēlas tā, kas pēc svara varētu atbilst džutas maisā iesvērtajam svaram. Apmeklētāji varēja uzzināt, ka gada laikā tiek apēsti aptuveni 51kg kartupeļi un kartupeļu ēdieni, 21kg desas (gaļas izstrādājumi), 11kg zivis, 66 kg maize un 8 kg saldumi. Bērniem ļoti patika iespēja maisus mēģināt pacelt, tādējādi labāk izprotot produktu apjomu, liela daļa bija pārsteigta par zivju patēriņu - lai arī tas nav liels, salīdzinot ar gaļu, daudziem šķita, ka zivis neēdam gandrīz nemaz. Apēstais maizes daudzums pārsteidza praktiski visus apmeklētājus, jo tas neietilpa vienā maisā.

Otras spēles “Viltīgais cukurs” laikā apmeklētāji varēja nogaršot ūdeni, kam bija pievienots tikpat daudz cukura, cik iecienītiem pārtikas produktiem (sīpols, vīnogas, jogurts ar piedevām, šokolādes brokastu pārslas, Coca Cola), taču bez papildvielām, kas pārtikas produktos mēdz nomākt saldo garšu, izmainot to uztveri, vai neļaujot to sajust pilnīgi. Tādējādi dalībnieki varēja novērtēt, cik saldus produktus patiesībā mēdz ēst ikdienā un izvērtēt to nepieciešamību. Pēc apmeklētāju atsauksmēm vissaldākais produkts šķita šokolādes brokastu pārslas.  Savukārt sīpola salduma klātbūtne, ko ikdienā nejūt, izraisīja izbrīnu. 

 

Darbnīcā “Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) kontaktpunkts Latvijā”  risinājās izglītojoša spēlē, kuras laikā apmeklētāji ieguva aktuālu informāciju par galveno risku novērtēšanas institūciju Eiropā – Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA):  kāpēc mums, kā Eiropas Savienības pilsoņiem, ir nepieciešama šāda institūcija. Kāda ir tās misija un kādas metodes tā izmanto, lai pateiktu, kas ir drošs. Vai spēsiet izvairīties no apdraudējumiem, kas var kaitēt cilvēkiem un apkārtējai videi un, kāpēc EFSA nepieciešams spēcīgs zinātnisks pamats viedokļiem, ko tā sniedz.

Darbnīcā  “Kā ārstēt dzīvniekus, uzvarot mikrobus” tika stāstīts par rezistento baktēriju izplatību apkārtējā vidē, dzīvniekos un cilvēkos, sniedzot skaidrojumu, kas ir antimikrobiālā rezistence (AMR) un, kas tiek darīts tās samazināšanai. Kādā veidā rezistentas baktērijas var nonākt no ”fermas” līdz ”galdam”. Tika sniegta informācija, kā nepareizi lietotas zāles kaitē gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem, gan videi, tādējādi radot draudus veselībai un videi. Varēja iegūt vērtīgus padomus, ko mēs varam darīt, lai ierobežotu antimikrobiālo rezistenci - par piesardzīgu un atbildīgu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu dzīvniekiem un cilvēkiem. Kā pareizi ārstēt dzīvniekus, lai iznīcinātu baktērijas - slimības ierosinātājas.

Darbnīcā “Zemūdens stāsti” apmeklētāji iepazina zemūdens pasauli un tās noslēpumus - visbiežāk sastopamās saldūdens un jūras zivju sugas Latvijas ūdeņos un to ekoloģiju, kā arī zvejas datu apkopošanas un zivju izpētes nozīmi. Akvārijos varēja apskatīt dzīvas zivis, bet mobilos stendos varēja aplūkot zivju mulāžas. Posteri un plakāti informēja par dažādu zivju sugu dzīves ciklu un ekoloģiju.

Darbnīcā “Uzmanību, parazīti!” improvizētā virtuvē apmeklētāji uzzināja par parazītu sastopamību pārtikas produktos (zivis, gaļa, dārzeņi, augļi), ko lietojam uzturā. Brīvprātīgi bija iespēja piedalīties pētījumā par pārtikas parazitāro patogēnu sastopamību, atkarībā no uztura paradumiem.

Darbnīcā “ES-3RS: 3R integrācija pētniecībā” tika sniegta būtiskākā informācija par Eiropas vadošo alternatīvo metožu izstrādi un validēšanas institūciju “European Union Reference Laboratory For alternatives to animal testing” (EURL – ECVAM), lai samazinātu un aizstātu pētījumos izmantojamo dzīvnieku skaitu; par šīs institūcijas misiju, mērķiem un uzdevumiem. Tika meklētas atbildes uz jautājumiem, kāpēc tieši tagad notiek intensīvs darbs dažādu alternatīvu izstrādē un 3RS (Replacement - aizvietošana, Reduction - samazināšana un Refinement - uzlabošana) kritēriju integrāciju pētniecībā un diagnostikā un, kā tas skar visus mūs – ES pilsoņus. Interaktīvā spēlē  apmeklētāji uzzināja, kādas ir iespējas uzlabot dzīvnieku labturību, samazināt izmēģinājumos izmantojamo dzīvnieku skaitu, kā arī uzlabot pētījumu un testu kvalitāti, kāds no tā ieguvums cilvēkiem un dzīvniekiem.

Darbnīcā “Baktērijas mums visapkārt” varēja novērot baktēriju slepeno dzīvi uz apmeklētāju rokām un pārtikas produktos. Eksperimentu laikā tika pārbaudīta roku tīrība ar Snaptestiem un luminometru pirms un pēc roku mazgāšanas. Varēja izsekot līdzi tam, kā baktērijas nemanāmi ceļo no rokām uz sadzīves priekšmetiem, vai pārtiku - dažādas baktērijas uz selektīvajām/neselektīvajām barotnēm. Viktorīnu veidā tika apzināti  jautājumi par baktēriju pasauli.

Ķīmijas zinātņu tunelī ar nosaukumu “No tumsas uz gaismu” un devīzi ”Caur nezināmo  uz zināmo, cauri tumsai uz gaismu’’ apmeklētāji iepazina pārtikas piesārņotājus – mikotoksīnus, to noteikšanas iespējas, kā arī varēja iejusties pētnieku lomā darbā ar mikroskopu. Tika gūta informācija par to, cik daudz katrs zinām par  augstākām matērijām, kas mums ir apkārt. Cik pamatota ir pētnieku izvirzītā hipotēze, ka pelējuma sēnes būs pēdējā dzīvā forma uz pasaules?  Lielveikalos nopērkamie sieri ar zaļu un zilu pelējumu, vai tos var ēst? Ja atrastajam ābolam ir vienā sānā brūns punkts, vai to varam ēst? Vai varam lietot maizi ar pelējumu, nogriežot sapelējušo kārtu?  Un, kā ir ar graudiem, ko dodam dzīvniekiem, graudiem, ko ēd mūsu mīluļi - kaķi, suņi, kāmīši un putniņi?  Tēja, garšaugi, siers – plaši pielietotas  grupas mūsu ikdienā. Kas notiks tēju uzvārot, vai mikotoksīni pazudīs?  Kas ir labie un, kas ir sliktie mikotoksīni? Viktorīnas veidā kopīgi tika meklētas atbildes uz šiem jautājumiem.

Institūta BIOR pasākumu ‘’Eiropas zinātnieku nakts 2018’’ apmeklēja ~1200 apmeklētāji, no kuriem aptuveni puse pieteicās iepriekš, savukārt otra puse bija individuālie apmeklētāji. No visa apmeklētāju skaita aptaujas anketas aizpildīja ~70%  jeb 784 respondenti.

Analizējot aptaujas datus pa vecuma grupām, ~48% apmeklētāju bija jaunāki par 16 gadiem, tātad skolnieki. Tas skaidrojams ar papildu informācijas sniegšanu skolām pirms pasākuma dienas. Kopumā pasākumu 28. septembrī apmeklēja 19 skolu audzēkņi no visas Latvijas: Rīgas, Ozolniekiem, Ķekavas, Ogres, Kuldīgas, Valkas, Viesītes, Ikšķiles, Ilūkstes, Aizputes, Kazdangas un Gulbenes.

Otra lielākā vecuma grupa, kas veidoja ~33% no kopējā respondentu skaita, bija apmeklētāji vecumā no 16-24 gadiem.

Pēc iegūtās izglītības ~75% respondentu vēl mācās pamatskolā, vai jau ir ieguvuši pamatizglītību un mācās vidusskolās jeb ģimnāzijās. Savukārt ~17% respondentu ir ar augstāko izglītību.

Uz jautājumu ”Kā Jūs uzzinājāt par Zinātnieku nakts pasākumu’’ ~40% atbildēja, ka informāciju ieguvuši no ģimenes locekļu un draugu ieteikumiem; ~30% respondentiem kā informācijas avots ir bijis skolotājs. Savukārt ~20% informāciju ieguvuši internetā un ~20% -  sociālajos tīklos.

Kopējais finansējums BIOR “Eiropas Zinātnieku nakts 2018” un “Eiropas Zinātnieku nakts 2019” pasākuma programmu īstenošanai un ar to saistītajām aktivitātēm ir apstiprināts Projektā NIGHTLV-2018-2019 un tas ir EUR 11 150,00, tostarp Eiropas Komisijas līdzfinansējuma daļa ir EUR 8362,00, valsts budžeta finansējums ir 2788,00 EUR. Projekts tiek īstenots 20 mēnešu garumā, sākot no 2018. gada 1. maija.