Nacionālo kontaktpunktu par Regulu EC 1099/2009 sanāksme

Šī gada 21.-22. oktobrī, Parmā notika EFSA Nacionālo kontaktpunktu par Regulu EC 1099/2009 sanāksme, kurā diskutēja par dzīvnieku labturības parametru nodrošināšanu kautuvēs, jo īpaši par dzīvnieku pirmskaušanas turēšanu un apdullināšanas kvalitāti. 

Tēmas un diskusijas

1. DG  SANTE aktivitātes dzīvnieku aizsardzībai nogalināšanas laikā

Eiropas Komisija (Stanislav Ralchev, DC SANTE, Unit G2 “Dzīvnieku veselība un labturība”) sniedza pārskatu par darbu un aktivitātēm, lai uzlabotu dzīvnieku labturību kaušanas un nogalināšanas laikā. Par aktivitātēm saistībā ar ES nostājas koordinēšanu par OIE standartiem saistībā ar pārskata projektu Nodaļai 7.5. “Dzīvnieku kaušana” un Nodaļai 7.Z “par dzīvnieku labturību un dējējvistu audzēšanas sistēmām”. Šajā kontekstā Komisija pilnvarojusi  EFSA sagatavot virkni zinātnisku atzinumu par dzīvnieku kaušanu un dzīvnieku nonāvēšanu fermā. Pirmais atzinums par mājputniem tika pieņemts nesen (sk. 4.3. Sadaļu).

Tika prezentēts projekts  “EU Handbook on Stamping out”, kas ir vadlīnijas lauksaimniecības dzīvnieku humānai nogalināšanai Animal Health Law kontekstā. Publikāciju paredzēts publicēt  2019.gada noslēgumā. Tika prezentēts EU Strategy on animal welfare izvērtējums, kas ir divu gadu darba process, ieskaitot vienu gadu eksternālās studijas, un Komisijas Darba dokumenta izstrādi. Tika sniegta informācija par ES dzīvnieku labturības platformas aktivitātēm, kuras pēdējā sanāksme notika šī gada 7. oktobrī: https://ec.europa.eu/food/animals/welfare/eu-platform-animal-welfare/meetings_en 

Dr Ralchev prezentēja arī informāciju par ES Reference Centre for poultry and other small farmed animals izveidi, Centra izveide saskaņā ar konkursa rezultātiem ir uzticēta četru dalībnieku konsorcijai: ANSES (Francija), IRTA (Spānija), Aarhus (Dānija) un IZSLER (Itālija), konsorcija darbu uzsāks 2020.gada janvārī.  

“EU AW activities EFSA NCP 2019”

 

2. Pārskats par SANTE F iepriekšējiem un plānotiem auditiem par labturības nodrošināšanu dzīvnieku kaušanas laikā

Ignacio Carro Perez (SANTE F) sniedza pārskatu par veiktajiem un plānotajiem auditiem par labturību dzīvnieku kaušanas laikā. Kopumā tika veiktas trīspadsmit pārbaudes, pilot audits - 2013.gadā, bet pārējie - 2014./15.gados. Auditi tika organizēti dalībvalstīs, kurās audzē 80% ES mājputnu un liellopu. Auditos galvenā uzmanība tika pievērsta uzņēmēju oficiālās kontroles efektivitātes pārbaudei, lai nodrošinātu, ka dzīvnieki tiek pasargāti no jebkādām sāpēm, ciešanām un stresa, no kā iespējams izvairīties. Tika pārbaudīta arī kautuves operatoru atbilstība, kompetences sertifikāti, oficiālo kontroļu veikšana/to rezultāti, kā arī labas prakses rokasgrāmatu esamība un pielietojums.  Galvenās identificētās problēmas: dzīvnieku ierašanās plānošanu (grafiku sastādīšana; barība un pakaiši, pārvadāšanai nepiemērotu dzīvnieku pārvadāšana; ražotāju instrukciju trūkums aprīkojuma lietošanai un apdullināšanas procesa uzraudzības atbilstība, saskaņā ar 16. panta prasībām. Tika prezentēta SANTE auditu un analīzes programma 2020. gadam, kas ietver projektu par dzīvnieku labturību kaušanas laikā, lai novērtētu, kā dalībvalstis veic koriģējošos pasākumus, lai novērstu neatbilstības, kas konstatētas iepriekšējos auditos.

“Overview COM audits”

 

3. Eiropas Dzīvnieku Labturības Reference Centra prezentācija

Michael Marahrens iepazīstināja ar atjauninātu informāciju par Eiropas Dzīvnieku Labturības References Centru, kas izveidots saskaņā ar ES Regulu 625/2017 par oficiālām kontrolēm.

Centra galvenās darbības jomas ir piecas: i) sniegt zinātnisku un tehnisku ekspertīzi, ii) izstrādāt dzīvnieku labturības indikatorus, iii) izstrādāt to novērtēšanas un uzlabošanas metodes, iv) atbalstīt zinātniskos un tehniskos pētījumus, v) veicināt apmācību dalībvalstīs un trešajās valstīs un v) izplatīt pētījumu rezultātus un tehniskos jauninājumus. Šī centra darbības virziens ir cūku labturība, kas ir prioritāte ES direktīvas 120/2008 ieviešanā. Centra izveides tiesības tika piešķirtas tīklam (network), ko veido Wageningen University (NL), Aarhus University (DK) and FLI (DE).  Apmācības tiek organizētas dalībvalstu līmenī, t.i., tiek atbalstītas nacionālās iniciatīvas. Viens seminārs tika organizēts Centrālajam/Rietumu reģionam, otrs - Austrumu, Vidusjūras reģionam, un visbeidzot arī Skandināvijas valstīm.

Tiek izstrādāta sekojoša dokumentācija; 1)par astes nokošanu cūkām; 2)par fermas klimata kontroli; 3)par cūku labturību pārvadāšanas laikā; 4) par zīdītājsivēnmāšu un sivēnu labturību.

Eiropas Dzīvnieku Labturības Reference Centra darbības rezultātu izplatīšana tiek īstenota vietnē: 

https://www.eurcaw.eu/en/eurcaw-pigs.htm

 

4. EFSAs pašreizējie pilnvarojumi dzīvnieku labturības jomā

Virginie Michel iepazīstināja ar pašreizējo EFSA darbu dzīvnieku labturības jomā. Konkrēti par zinātniskiem atzinumiem un viedokļiem saistībā ar mājas putnu kaušanu un nonāvēšanu saimniecībās, kas nesen pieņemti EFSA AHAW. Tie tapuši saskaņā ar EK piešķirtiem mandātiem, kuros Komisija lūdza EFSA pārskatīt zinātniskās publikācijas, kas sniegtas iepriekšējo periodu atzinumos par 2004. un 2006. gadiem, un, lai nodrošinātu stabilu zinātnisku pamatu turpmākajām diskusijām starptautiskā līmenī par dzīvnieku labturība saistībā ar:

- kaušana, t.i., dzīvnieku nonāvēšana izmantošanai pārtikā (1.mandāts)

- cita veida nonāvēšana, t.i., nogalināšana citiem mērķiem, nevis nokaušana (2.mandāts)

Mājas putnu kaušanas kontekstā zinātniskais atzinums ietver sekojošus procesus un jautājumus: ievešana kautuvē, izkraušana, pirmskaušanas turēšana, pārvietošana, savaldīšana, apdullināšana, atasiņošana, ārkārtas nonāvēšana (iemesli un apstākļi, kādos dzīvnieki jānogalina ārkārtas gadījumos, ārpus kautuves), nepieņemamas/neizmantojamas metodes/procedūras vai prakse labturības apsvērumu dēļ.

Katram procesam katrā kategorijā EFSA:

- identificēja dzīvnieku labturības apdraudējumus un to iespējamo izcelsmi (telpas/aprīkojums, personāls),

- definēja kvalitatīvus vai izmērāmus kritērijus dzīvnieku labturības novērtēšanai (uz dzīvniekiem balstīti mērījumi/vērtējums),

- izstrādāja profilaktiskus un koriģējošus pasākumus identificēto apdraudējumu novēršanai (izmantojot strukturālus vai pārvaldības pasākumus),

- norādīja īpašos apdraudējumus, kas saistīti ar dzīvnieku sugām vai veidiem (jaundzimuši, ar ragiem utt.)

Rezultāti ir apkopoti versijās, t.i. atzinumu “tabulās”. Zinātniskais atzinums par mājas putniem tika izstrādāts kā pirmais, bet līdzīgi atzinumi par citām lauksaimniecības dzīvnieku sugām tiks iniciēti secīgi viens pēc otra un izstrādāti dažādos laikposmos līdz 2020. gada decembrim.

“Intro Sl_killing poultry”

“Cattle  on farm killing”

 

5. Informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm

Informācijas apmaiņas ietvaros tika diskutēts par sekojošām tēmām:

1. tēma (Somija): veterinārārsti Somijā un Dānijā veica auditu, lai novērtētu, kā tiek nodrošinātas labturības prasības cūku kautuvēs. Balstoties uz esošajām dzīvnieku labturības kvalitātes novērtēšanas shēmām, ABMs tika izmantots cūku labturības statusa izvērtēšanai, pakāpju no “0” līdz “5” skrīningā. Galvenās problēmas tika atklātas kaušanas telpu/aprīkojuma projektēšanā (asi leņķi, slidenā grīda), trokšņu līmeņos, kā arī barības un ūdens nodrošināšanā. Laktējošu govju neslaukšana trūkstošā aprīkojuma dēļ tika atzīta par būtisku problēmu. Auditori turklāt secināja, ka kaušanas intensitāte, vairāk,  kā 30 liellopi stundā, negatīvi ietekmē dzīvnieku labturību. Balstoties uz šo rezultātu, tika ieteikts veikt attiecīgas valsts līmeņa pārbaudes, lai sekmētu dzīvnieku labturību kaušanas laikā.

“Animal Welfare Audits, Finland”

2. tēma (Šveice): Šveices Kompetentā Autoritāte (CA) kautuvēs veica pārbaudes par kautuves darba procedūrām, paškontroles realizāciju, apdullināšanas aprīkojumu, tā uzturēšanu un apkopi.

Apsekojuma rezultāti parādīja, ka lielākajā daļā kautuvju bija pieejamas rezerves apdullināšanas ierīces un, ka tās atbilda noteikumiem par apdullināšanas iekārtu apkopi, kas regulāri jāveic ar divu gadu intervālu. 

Problēmas tika atklātas apdullināšanas ierīcēm, kas paredzētas liela svara liellopiem un buļļiem, kur ierīču parametri nebija pietiekami pielāgoti dzīvnieku izmēram un svaram. 

Tika konstatēts, ka apdullināšanas aprīkojuma ražotājs nav sniedzis pietiekamu atbalstu (detalizētas instrukcijas). Secināts, ka jāpaaugstina kaušanā iesaistītā personāla un valsts pilnvaroto veterinārārstu izpratne par dzīvnieku labturību kautuvēs.

 

Slovēnija jautāja, kā tika pārbaudīts apdullināšanas aprīkojumu, ja valstī nav tā ražotāju, jo Slovēnijai ir līdzīga problēma. Tika diskutēts, ka elektriskās apdullināšanas iekārtām speciālisti no Vācijas ierodas pārbaudīt aprīkojumu, taču saziņa ar ražotājiem bieži ir ļoti sarežģīta. Dažos gadījumos vietējie elektriķi pārbauda/pārskata apdullināšanas parametrus un iekārtas, lai gan tam tā nevajadzētu būt. 

Šveice nav apmierināta ar apdullināšanas ierīču ražotāju sniegtajiem pakalpojumiem, kam piekrīt lielākā daļa dalībvalstu (DV).   DV secina, ka jābūt apdullināšanas iekārtu/ierīču atdzīšanas sistēmai – saskaņā ar dzīvnieku labturības standartiem, bet ne tikai un vienīgi drošības standartiem, kā tas notiek līdz šim. 

“Animal Welfare at slaughter, Switzerland”

3. tēma (Francija): Francijas CA izveidojusi video dzīvnieku nokaušanā iesaistītam personālam, lai kautuvēs ieviestu indikatorus, pēc kuriem atpazīt vai dzīvnieks ir/nav pie samaņas. Šāds informatīvi izglītojošs video izveidots liellopiem, cūkām, kazām par  izplatītākajām un biežāk lietotajām apdullināšanas metodēm, kā arī nogalināšanai bez apdullināšanas. Video demonstrē kaušanas procesu no dzīvnieka savaldīšanas līdz tā nāvei, sākot ar apdullināšanas ierīces izpēti.

Samaņas atpazīšana fokusējas uz dzīvnieka 3 indikatoriem: acis, nāsis un ķermeņa stāvoklis (poza), kur katram no tiem ir atsevišķs video ar pazīmju un indikatoru demonstrāciju.  

Šī projekta mērķis ir palielināt kaušanas personāla izpratni par dzīvnieku labturību, kā arī standartizēt vārdu krājumu un apmācības metodes.

“Signs of consciousness”

4. tēma (Zviedrija): Par kaušanas personāla kompetences sertifikātu izsniegšanu.  Zviedrijā šis ir ļoti sarežģīts process un tajā iesaistītas daudzas institūcijas.

Ja sertifikāta īpašnieks atkārtoti pārkāpj tiesību aktus un pārkāpumi ir nopietni, sertifikāts ir jāatsauc. Tomēr tas var notikt tikai tad, ja sertifikātu atsauc (anulē) valsts, kas to ir arī izsniegusi.

Turpretim, gadījumiem, kad kautuvi pārvalda citas dalībvalsts uzņēmums, šī procedūra nav standartizēta un organizēta Regulas 1099/2009 kontekstā. Diskusija par pieredzi šī jautājuma sakarā. Slovēnijas pārstāvis paskaidroja, ka, ja sertifikāts tiek atsaukts, to nevar atgūt 2 gadu laikā. Tomēr, ja sertifikāts ir iegūts citā valstī, to nevar pierādīt, jo diemžēl nav vienota reģistra. DV pārstāvji vienojās, ka starptautisks sertifikāts (angļu valodā) būtu piemērots konkrētajam mērķim un konkrētās problēmas risināšanai.

“Issuing and withdrawing”

5. tēma (Slovēnija): ja kompetentajai iestādei labturības apsvērumu (piem. bada) dēļ ir jāiznīcina neliels daudzums dzīvnieku, vai tas būtu jānorāda ikgadējā ziņojumā par depopulāciju? DV pauda viedokli, ka par to tomēr būtu jāziņo.

6.  Dokumentu un informācijas apmaiņa starp Nacionālajiem Kontaktpunktiem (NCP) Microsoft 365 platformā

EFSA Microsoft 365 platformā izveidoja kopēju telpu informācijas apmaiņai starp NCP, piemēram, labas prakses rokasgrāmatas, viedokļi, mācību materiāli un citi esošie resursi. Tos iespējams atrast šajā saitē: https://efsa815.sharepoint.com/sites/TeamNCPNetworkReg1099-2009?e=1:e1d04e829386477fa9da39761feb0394

Sadaļā “Dokumenti” var atrast interesējošās mapes. Gatavojoties nākamā gada sanāksmei, tika nolemts dalīties un augšupielādēt jebkuru noderīgu materiālu attiecīgajās mapēs. Tiks pieliktas pūles, lai garantētu piekļuvi visu dalībvalstu pārstāvjiem. Pašreiz šī piekļuve atkarīga no attiecīgās iestādes tehniskajām iespējām.

7. Uzdevums (online) par kaitējumu risku identificēšanu un klasifikāciju liellopiem kautuvēs

Sanāksmes otrā daļa tika veltīta uzdevumam “Kaitējumu risku identificēšana un klasifikācija liellopiem kautuvēs” Tika sagatavots ziņojums, iekļaujot uzdevuma rezultātus, un tas ir publicēts EFSA tīmekļa vietnē.

Ziņojumā ietverta informācija par to, kādi kaitējumi/apdraudējumi ir viskritiskākie un aktuālākie dažādos kaušanas procesa posmos, un, uz ko jāvērš uzmanība, lai dzīvniekiem nodrošinātu pienācīgu labturību.

 Ziņojums “Event report – Hazard identification for cattle”

• AW network - Cattle

8. Nākamās sanāksmes tēmas

Notika īsa diskusija, par nākamā gada sanāksmes iespējamām tēmām. Izteikti priekšlikumi saistībā ar: i) labturībai draudzīgām lauksaimniecības dzīvnieku depopulācijas metodēm – “lauka metodi”; ii) komunikācijas par ārkārtas rīcības plānu depopulācijas/slimības uzliesmojumu gadījumā - SOP nogalināšanai uz vietas fermā. Kā ieviest attiecīgo likumdošanu?; iii) labturības datu vākšana no kautuvēm (harmonizēti parametri). Nākamā NCP sanāksme notiks 2020.gada nogalē, datums tiks precizēts.