Ar Zivju fonda padomes lēmumu 2024. gada 21.martā (padomes sēdes protokols Nr.4.1-28e/2/2024) apstiprināti projektu pieteikumi

Pasākuma „Dalība starptautiskos pasākumos, konferencēs un apmācībās saistībā ar zivju resursu pētījumiem, to racionālu un saudzīgu izmantošanu, atražošanu un aizsardzību” ietvaros apstiprināti seši projektu pieteikumi:

  1. Nr. 24-00-S0ZF05-000005 “Zinātniskā institūta „BIOR” pārstāvju dalība ICES ikgadējā zinātniskajā konferencē Geitshedā (Gateshead), Lielbritānijā.”

Projekta mērķis ir nodrošināt ZI BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta divu pētnieku dalību starptautiskajā ICES ikgadējā zinātniskajā konferencē, kas norisināsies no 2024.gada 9. - 12.septembrim Geitshedā (Gateshead), Lielbritānijā. Starptautiskajā ICES ikgadējā zinātniskajā konferencē Geitshedā (Gateshead), Lielbritānijā, tiks prezentēti un apspriesti jaunākie un aktuālie zinātniskie pētījumi saistībā ar jūras bioloģisko resursu izpēti. ZI BIOR pārstāvju dalība konferencē sniegs iespēju aplūkot un iepazīt jaunākos pētījumus un nākotnes izaicinājumus jūras resursu pētniecībā, kā arī dos iespēju tiem prezentēt savu pētījumu tēmas un izveidot jaunus sadarbības kontaktus ar citu zinātnisko institūtu pārstāvjiem. Konferencē tiks prezentētas ziņojums par zooplanktona telpiskajām izmaiņām Rīgas līcī, kā arī ziņojums par vides faktoru ietekmi un adaptācijas pasākumiem jūras zvejniecības sistēmās.

Projekta īstenošana notiek laika posmā no 2024.gada marta līdz novembrim, un tā publiskais piešķirtais finansējums ir 4 961,64 EUR apmērā. Piešķirt projektam finansējumu.

  1. Nr. 24-00-S0ZF05-000006 “Zinātniskā institūta „BIOR” pētnieku dalība konferencē “International conference on protecting and restoring free-flowing rivers in Europe”, Nīderlandē.”

Projekta mērķis ir nodrošināt ZI BIOR divu pētnieku dalību World Fish Migration Foundation and Institute of Fisheries Management rīkotajā konferencē “International conference on protecting and restoring free-flowing rivers in Europe”. Konference norisināsies Groningenā (Nīderlande) - 2024. gada 15. - 17.aprīlī. Upes nēģis Lampetra fluviatilis ir anadroma ES nozīmes aizsargājama zivs suga, kas vienlaicīgi ir arī komerciāli nozīmīga Latvijas iekšējos ūdeņos. Pēdējos gados aizvien aktuālāks kļuvis jautājums par nēģu atražošanas efektivitāti, tajā skaitā migrācijas šķēršļiem kā limitējošo faktoru sekmīgam nēģu nārstam, lai palielinātu nēģu nozveju. 2020.gadā veikta pirmā valsts nozīmes dabiska zivju ceļa izbūve Rīvas upē. Nēģu nārsta efektivitātes pētījumi liecina, ka zivju ceļa izbūve ir labvēlīgi ietekmējusi nēģu populācijas atražošanos. Konferences ietvaros starptautiskā sabiedrība tiks informēta par Latvijas veikumu aizsargājamo ceļotājzivju dabiskās atražošanas uzlabošanā. Tāpat konferencē iegūtās zināšanas un kontakti ļaus palielināt nākotnē īstenojamo ceļotājzivju populācijas stāvokļa uzlabošanas pasākumu efektivitāti.

Projekta īstenošana notiek laika posmā no 2024.gada marta līdz jūlijam, un tā publiskais piešķirtais finansējums ir 4 157,99 EUR apmērā. Piešķirt projektam finansējumu.

  1. Nr. 24-00-S0ZF05-000007  “Zinātniskā institūta „BIOR” pārstāvju dalība starptautiskā konferencē un kursos “Ecopath 40 years – The Ecosystem Continuum: From knowledge to decisions”, Beļģijā.”

Projekta mērķis ir nodrošināt ZI BIOR pētnieku dalību starptautiskā konferencē un kursos “Ecopath 40 years – The Ecosystem Continuum: From knowledge to decisions”. Konference norisināsies Ostendē (Beļģijā), 2024.gada 3. - 8.jūnijā. Kompleksa ekosistēmas pārvaldība, tai skaitā zivju resursu apsaimniekošana, ņemot vērā visu sistēmas komponentu savstarpējo mijiedarbību, ir galvenais zvejas pārvaldības nākotnes virziens, ko jau mūsdienās mēģina ieviest vairāku zivju krājumu apsaimniekošanā. Viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem šādas pārvaldības ieviešanā ir fundamentālas zināšanas par ekosistēmu, norisēm tajā un iespēja šīs norises raksturot laikā. Šādu iespēju sniedz ekosistēmas modeļi, kuru darbības pamatā ir barības tīkla analīze, modelējot enerģijas plūsmas ekosistēmā sākot no pirmproducentiem, beidzot ar galvenajiem plēsējiem un zvejniecību. Viens no zinātnē plaši pielietotiem rīkiem barības tīklu modelēšanā ir Ecopath metode, kura pieejama Ecopath with Ecosim (EwE) datorprogrammā. Līdz šim ZI BIOR jau veikta vairāku barības tīklu modelēšana – Rīgas līcim, kā arī Saukas ezeram. Konferences ietveros tiks popularizēti šie zinātniskie pētījumi, iegūstot ārzemju ekspertu viedokli un ieteikumus modeļu darbības uzlabošanā.

Projekta īstenošana notiek laika posmā no 2024.gada aprīļa līdz septembrim, un tā publiskais piešķirtais finansējums ir 4 836,61 EUR apmērā. Piešķirt projektam finansējumu.

  1. Nr. 24-00-S0ZF05-000008 “Zinātniskā institūta "BIOR" ekspertu dalība apmācībās Polijas zivju audzētavās.”

Projekta mērķis ir nodrošināt ZI BIOR ekspertu apmācības Polijas audzētavās, kas nodarbojas ar migrējošo zivju mazuļu audzēšanu dabisko ūdeņu krājumu papildināšanas vajadzībām, lai izveidotu plānu lašu vaislas ganāmpulka izveidei, uzturēšanai un atjaunošanai valsts Zivju resursu atražošanas plāna ietvaros 2025. - 2028.gadam. Vaislas ganāmpulka plāna izveidošanai paredzēts apmeklēt zivju audzētavu Rutki (Zakład Hodowli Ryb Łososiowatych Rutki) un tās lašu ģenētikas izpētes laboratoriju,

Olštinas zivju audzētavu (Gospodarstwo Rybackie Olsztyn II), Wylęgarnia Ryb Dabie, Hodowla Ryb Dariusz Skiba un Hodowla Ryb K-1/K-2.  Šajās audzētavās galvenās sugas ir lašveidīgās (varavīksnes forele, palija, strauta forele), storu dzimtas zivis, karpas, sami, amūri u.c. sugas. Zināšanu papildināšana, audzēšanas prasmju dažādošana un lašu ģenētiskās izpētes un novērtēšanas pamatprincipu apgūšana palīdzēs stiprināt zivju audzēšanas prasmes ZI BIOR zivju audzētavās un ieviest jaunākās zivju audzēšanas tehnoloģijas. Apmācības dos iespēju iepazīties ar vaislas zivju izvēles un uzturēšanas principiem, ne tikai pēc fenotipa, bet arī pēc ģenētiskās informācijas. Tiks veicināta vaislas zivju ģenētiskā novērtēšana, iegūtas jaunas praktiskās zināšanas, kas tiks izmantotas atražošanā un veidojot Latvijas lašu vaislas ganāmpulkus ZI BIOR zivju audzētavās.

Projekta īstenošana notiek laika posmā no 2024.gada aprīļa līdz novembrim, un tā publiskais piešķirtais finansējums ir 4 977,00 EUR apmērā. Piešķirt projektam finansējumu.

  1. Nr. 24-00-S0ZF05-000009 “Zinātniskā institūta "BIOR" zivju audzētavu akvakultūras speciālistu dalība apmācībās Polulas zivju audzētavā, Igaunijā.”

Projekta mērķis ir nodrošināt ZI BIOR speciālistu dalību apmācībās Igaunijas valsts zivju audzētavā "Polula" un papildinātu zināšanas lašveidīgo zivju audzēšanā. Lai sasniegtu projekta mērķi, ir paredzēta ZI BIOR zivju audzētavu "Tome", "Pelči", "Dole", "Kārļi" un tās nodaļas "Brasla" 23 speciālistu (audzētavu vadītāju un zivkopju) - Polulas zivju audzēšanas centra (Igaunija) apmeklēšana, lai iepazītos klātienē ar zivju audzēšanas līnijām, veiktu pieredzes un zināšanu apmaiņu ar centra speciālistiem.  Iepazīstoties un uzzinot citu valstu akvakultūras uzņēmumu praksi, iespējams pārņemt un ieviest savā darbā jaunus vai uzlabotus paņēmienus, kas palīdzēs uzlabot zivju mazuļu audzēšanu un paaugstināt to kvalitāti. Šī zivju audzēšanas centra speciālistu zināšanas, pieredze un audzēšanas paņēmieni palīdzēs stiprināt un attīstīt dabisko zivju resursu atražošanu Latvijas ūdeņos.

Projekta īstenošana notiek laika posmā no 2024.gada aprīļa līdz novembrim, un tā publiskais piešķirtais finansējums ir 4 453,44 EUR apmērā. Piešķirt projektam finansējumu.

  1. Nr. 24-00-S0ZF05-000010 “Zinātniskā institūta „BIOR” pētnieku dalība starptautiskajā zinātniskajā konferencē (EIFAAC International Symposium and 32nd Session, University of Zagreb Faculty of Agriculture, Pula, Croatia 7-11 October 2024), Pulā – Horvātijā.”

Projekta mērķis ir nodrošināt ZI BIOR divu Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieku dalību un informēšanu par pētījumu rezultātiem starptautiskajā zinātniskajā konferencē (EIFAAC International Symposium and 32nd Session) Pulā (Pula) Horvātijā, kas notiks 2024.gada 7. – 11. oktobrī.  Latvijā zivju mazuļu audzēšanas sekmes negatīvi ietekmē infekcijas slimības, kuru ārstēšanā izmantojamas antibiotikas (AB). Lai samazinātu AB lietošanu, ZI BIOR ir veikts pētījums par dabiskas izcelsmes, imūnstimulējošās vielas - beta-glikāna izmantošanu zivju uzturā un tās ietekmi uz zivju imunitāti, izturību pret stresu un augšanas parametriem. ZI BIOR pētnieki EIFAAC konferencē, kurā piedalīsies daudzu valstu akvakultūras un iekšējo ūdeņu pētnieki, ziņos par diviem Latvijā veiktajiem pētījumiem.

Projekta īstenošanas rezultātā ieguvēji būs arī zvejnieki, makšķernieki, tādējādi arī sabiedrība kopumā, kas iegūs vairāk informācijas par plēsīgo zivju paradumiem, iespējami saudzīgu atbrīvošanu, resursa stāvokli un tā ilgtspējīgu izmantošanu Rīgas akvatorijas ūdeņos. Ieguvēji būs arī zivju audzētāji un pētnieki, kas gūs ieskatu par beta-glikāna ietekmi uz zivju imunitāti un antibiotiku lietošanas samazināšanas iespējām.

Projekta īstenošana notiek laika posmā no 2024.gada marta līdz novembrim, un tā publiskais piešķirtais finansējums ir 4 423,64 EUR apmērā. Piešķirt projektam finansējumu.

Projektu īstenošanu atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Publikācija sagatavota 26.03.2024.