Pārskats par 2. nacionālo kontaktpunktu sanāksmi "2nd meeting of National Contact Points (NCP) established under (EC) 1099/2009" meeting held on 18 October 17”

Minutes of the 2nd meeting of National Contact Points established under (EC) 1099/2009

1. DG SANTE G2 pašreizējais darbs pie jautājumiem  par labturību dzīvnieku kaušanas laikā

DG SANTE G2 pārstāvis (Stanislav Ralchev) ziņo par paveikto, dzīvnieku labturības uzlabošanai kautuvēs, un pauž cerības attiecībā uz zinātnisko atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 1099/2009 20. pantu.

Viņš arī informē par aktuālajiem ārpakalpojumu pētījumiem:

• Par saimniecībās audzētu zivju labturību: prakse pārvadāšanas un kaušanas (nogalināšanas) laikā;
• Paraugprakse dzīvnieku aizsardzībai nonāvēšanas laikā (sk. nākamo darba kārtības punktu). 

Ziņo, ka jaunizveidotā ES Dzīvnieku labturības platforma 2017. gada 10. novembrī tiksies otro reizi http://ec.europa.eu/food/animals/welfare/eu-platform-animal-welfare_en  un ka izveidots ES pirmais dzīvnieku labturības references centrs. Vispirms tas koncentrēsies uz oficiālajām pārbaudēm, kas tiek veiktas, lai ieviestu cūku labturības prasības (Direktīva 2008/120/EK). Ir izsludināta pieteikšanās - pieteikumus var iesniegt tikai dalībvalstu kompetentās iestādes, termiņš 2017. gada 17. novembris. https://ec.europa.eu/food/animals/welfare_en.

2. Projekta par rokasgrāmatas "Labākā prakse dzīvnieku aizsardzībai nokaušanas/nogalināšanas laikā" prezentācija

Julien Etienne - ICF vadošais konsultants http://www.icfi.com/ - iepazīstināja (web konference) ar pašreiz notiekošo pētījumu par labāko praksi kautuvēs. Tajā informācija galvenokārt sniegta jomās, kurās komisijas veiktie auditi iepriekš atklājuši problēmas.

 
Rokasgrāmatā (teksti, attēli, darbību apraksti, komentāri) prakses aprakstītas vairākos  līmeņos:

1. nepieņemama – aizliegta ar likumu;
2. pieņemama – ar likumu atļauta, tomēr nodrošina limitētu aizsardzību, labturību;
3. laba - ar likumu atļauta, nodrošina labu labturību;
4. vislabākā – nodrošina ļoti labu labturību, papildus aizsardzību.

Pamatojoties uz paraugprakses elementiem, izstrādāti konkrētie priekšlikumi, vēl notiek plašas konsultācijas ar ieinteresētajām personām – kautuvju operatori, kautuvju labturības inspektori.  Projekts par "Labāko praksi dzīvnieku aizsardzībai nokaušanas/nogalināšanas laikā" ietvers trīs dokumentu kopumus:  par darbībām kautuvēs; kaušanu bez apdullināšanas; nogalināšana uz vietas saimniecībās. Informāciju izplatīs, dokumentu publicējot online EK tīmekļa vietnē līdz 2017. gada beigām.

3. EFSA pašreizējais darbs saistībā ar dzīvnieku labturību kaušanas laikā: LAPS atzinums un AW tīkls

EFSA sniedz pārskatu par notiekošo darbu attiecībā uz dzīvnieku labturību kaušanas laikā. Gabriele Zancanaro informēja par atzinuma tapšanu par zemas atmosfēras spiediena sistēmas (LAPS) pielietošanu mājputnu apdullināšanai (LAPS ilgst 280 sekundes). Zinātniskais atzinums atbildēs uz jautājumu, vai jaunā piedāvātā metode spēj nodrošināt dzīvnieku labturības līmeni, kas ir vismaz līdzvērtīgs pašlaik atzītām metodēm. Zinātniskais atzinums tiks iesniegts AHAW komisijai pieņemšanai oktobra beigās un tiks publicēts EFSA tīmekļa vietnē līdz novembra beigām. Diskusijas par atsevišķiem jautājumiem, piem., ja putnu kravu (sprostus) pēc atvešanas uzreiz iedzen un atstāj angārā (boksos), kur notiks zemā atmosfēras spiediena iedarbība, kurš izkontrolēs putnu stāvokli pirms apdullināšanas un aizvāks pārvadājumā laikā nobeigušos putnus? Skaidras atbildes nebija, tomēr esot jākoncentrējas uz kautķermeņu kvalitāti. Denise Candiani informēja par iepriekšējo AW tīkla sanāksmi, kas notika (2017. gada jūlijā, no Latvijas tajā piedalījās PVD pārstāvis). Sanāksmes uzdevums bija identificēt dzīvnieku labturības jomu prioritātes. Rezultātā tika nolemts, par nepieciešamību padziļināt zināšanas, veicot riska novērtējumu šādās labturības jomās:

1. zivju  labturība, kaušana/nogalināšana; 
2. vistu transportēšana sprostos uz kautuvi;
3. savvaļas lauksaimniecības dzīvnieku kaušana;
4. dzīvnieku, kas nav lauksaimniecības dzīvnieki, nonāvēšana; 
5. kaušana uz vietas fermā tiešai piegādei;
6. nonāvēšana slimību kontrolei.

Aktualizētajās AW tēmās ir vēlama starptautiskā sadarbība riska novērtētāju starpā. Dalībvalstis var sekot līdzi, uzsākt savstarpēju sadarbību, lūgt EFSA atbalstu (mandāts).

4. Dokumentu un informācijas apmaiņa starp NCP, Programma Microsoft 365 

Pamatojoties uz pagājušā gada NCP diskusiju rezultātiem un, lai atvieglotu informācijas apriti, AHAW izveidoja kopīgu platformu Microsoft 365 tīkla dalībniekiem. Tajā tiks ievietoti aktuāli dokumenti, piemēram, labas prakses rokasgrāmata, atzinumi, mācību materiāli un citus esošie resursi. Nicolas Maj no EFSA DTS daļas prezentēja izveidoto platformu un tās darbības principus, dokumentu meklēšana, rediģēšana un saglabāšana.
Sanāksmes gaitā tika aktivēti Microsoft 365 konti gandrīz visiem NCP dalībniekiem. Tiek nodrošināta tikai viena NCP e-pasta adrese katrai dalībvalstij.

5. Dalībvalstu diskusijas par iepriekš sēdei pieteiktiem jautājumiem

Kautuvju iekārtām, aprīkojumu, īpaši apdullināšanu un tās novērtēšanu, kautuvju darbinieku apmācību, sertifikāciju u.c.
Visvairāk diskusiju par Art. 8 par apdullināšanas aprīkojuma lietošanas instrukcijām: ražotāju sastādītās instrukcijas ir paviršas (turklāt uzraudzības iestādes nevar objektīvi izkontrolēt). Instrukcijām būtu jābūt daudz kvalitatīvākām, detalizētākām, kompetentu personu/iestāžu sertificētām, ievietotām internetā. Aprīkojums jāsasaista ar kautuves plānošanu, izveidi, atzīšanu. Bez šiem nosacījumiem aprīkojums/iekārta nedrīkstētu nonākt tirdzniecībā – tā apgalvo pārstāvis no Vācijas.

Latvija aktualizē jautājumu par rituālo kaušanu, problēmām, kas saistītas ar aprīkojumu un darbībām ar dzīvniekiem kautuvē. Arī citas dalībvalstis, kurās atļauta dzīvnieku rituālā kaušana, piekrīt, ka jautājumam pašreiz praktiski nav regulējuma. A.Velarde pat piekrīt, ka šie jautājumi būtu “jāprecizē” regulā. 
Diskusijās par kautuvju  aprīkojumu un iekārtām, vienprātīgs viedoklis, ka nepieciešami jauni kritēriji un parametri dzīvnieku aizsardzībai/labturībai kautuvēs, jo esošie ir gan morāli, gan “faktoloģiski” novecojuši, t.sk. arī pati regula, un nepieciešami tās grozījumi. Uz to EFSA pārstāvis  atbild, ka tai nav mandāta grozījumu iniciēšanai, turklāt jautājumi kā uzlabot sistēmu nemaz nav zinātnes problēma!

Dānija informē par 2 skandāliem, kur dzīvnieku aizsargi nofilmējuši notiekošo kautuvēs, darbinieku un kompetento iestāžu, paviršo/formālo attieksmi pret dzīvnieku labturību. Diskusijas par inspektoru neatkarību un kautuvju darbinieku kompetenci. Par darbinieku apmācībām, eksāmeniem un kompetences sertifikātiem. Ir atšķirīgas prasības dalībvalstīs: sertifikācijas eksāmenā citās valstīs kārto tikai ar teoriju, citās teorija un praktiskie uzdevumi; tomēr kompetences pārbaudei noteikti nepieciešams demonstrēt arī praktiskās iemaņas. Slovēnija ierosina izveidot sertificēto kautuvju darbinieku datu bāzi, līdzīgi kā tas darbojas dzīvnieku pārvadātājiem. Turklāt sertifikātu tekstam jābūt arī angļu valodā. Kā CA pārbauda deklarācijas par to, ka kandidātam nav bijuši pārkāpumi dzīvnieku labturībā? Dalībvalstu datu bāzēs iespējams? Atrast informāciju, bet, ja darbinieks ieradies no citas dalībvalsts? Regulā nav norādīts mehānisms kā anulēt sertifikātu, tas ir dalībvalsts ziņā. Pielikumā Apvienotās Karalistes pieredze - darbinieku kompetences sertifikāts un saistītās  procedūras. Īslande – vajadzīga sistemātiska, uz riskiem balstīta pieeja kautuvju un darbinieku uzraudzībai, jāmaina vecā likumdošana, jāievieš jauna pieeja, atšķirīga no pašreizējām rutīnas inspekcijām, kas tradicionāli  galvenokārt balstītas uz higiēnas un dokumentu kontroli. Īslande uzskata, ka jāreorganizē inspektorāts. Visus inspektorus jānodrošina ar 21. gs. atbilstošu aprīkojumu, kautuvēs video novērošanu var izmantot, lai uzlabotu uzraudzības un kontroles kvalitāti, bet tam jābūt atrunātam nacionālajā likumdošanā.

Platformā iesūtītie materiāli par labu kaušanas un saistīto darbību praksi:

Kautuves darbinieku kompetences sertifikāts un ar to saistītās procedūras (Velsa un Anglija)
Kompetento iestāžu pārbaudes kautuvēs (ante-mortem and animal welfare) (Apvienotā Karaliste)