Zivsaimniecība

Zivju resursu un to stāvokļa pētījumi, zivsaimniecības ietekmes novērtējums

Baltijas jūras zivju krājumu izmaiņas un zvejniecības ietekmes novērtējums regulāri tiek publicēts nozīmīgos zinātniskajos žurnālos. Pētījumu dati kalpo par pamatu pētnieku ieteikumiem Starptautiskajai Jūras pētniecības padomei (ICES), kad tā sagatavo pārskatu par nozīmīgāko Baltijas jūras zivju, t.sk. reņģu, ķilavu, mencu, bušu, plekšu, āšu, lašu un taimiņu krājumiem. Pētnieku ieteikumi tiek sniegti ICES klientiem – ICES dalībvalstu valdībām un Eiropas Komisijai saistībā ar jūras stratēģijas ietvara direktīvu, Biotopu direktīvu un kopējo zivsaimniecības politiku, kā arī Helsinku komisijai (HELCCOM).

Pētījumi par iekšējo ūdeņu un Baltijas jūras ekosistēmu funkcionēšanu un bioloģisko daudzveidību

Iekšējo ūdeņu zveja notiek simtiem ūdenstilpņu, un ar to nodarbojas liels skaits zvejnieku. Rezultātā pieejamie dati par nozvejas izmaiņām, apjomu un sociālekonomisko nozīmi ir nepietiekami. Lai novērstu to, ka trūkst pētniecības datu par zvejas ietekmi uz iekšējo ūdeņu ekosistēmām, kā arī par cilvēka darbību ietekmi uz iekšējiem ūdeņiem, nozveju un bioloģisko daudzveidību, šīs pētījumu jomas ietvaros tiks apvienota klasiskā zivsaimniecības zinātne, antropogēno, vides un ekonomisko ietekmju pētījumi.

Pieaugošais cilvēku skaits, kuri nodarbojas ar atpūtas zveju, nosaka to, ka ir nepieciešams attīstīt jaunu pētījumu jomu, kas ietver rekreācijas zvejas ietekmes uz zivju resursiem un vidi monitoringu, resursu lietotāju grupu konkurences un konfliktu izvērtējumu, kā arī ekonomiskos ieguvumus.

Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) pašlaik Baltijas jūrā pakāpeniski ievieš uz ekosistēmu balstītas zivsaimniecības pārvaldību. Ekosistēmu novērtējums un pārvaldība paredz, ka tiek apzināti un plānoti visi pārtikas tīkla trofiskie līmeņi, kā arī klimata, zvejniecības un eitrofikācijas ietekme uz tiem.

Nozīmīgas jomas ir arī aizvien pieaugošā invazīvo sugu ietekme uz ekosistēmām un bioloģiskās daudzveidības noplicināšanās – abi šie procesi ir vērojami vairākās Baltijas jūras daļās.

Zivju resursu atražošanas efektivitātes uzlabošana, akvakultūras attīstība

Akvakultūra pieder pie mūsdienu pasaulē visstraujāk augošajām pārtikas ražošanas industrijām. Pieaugošais globālais pieprasījums pēc pārtikas kalpo par virzītājspēku straujai akvakultūras attīstībai: ja 1950. gadā tā deva tikai 3,2 % no kopējā zivsaimniecības produkta, tad pašlaik tā sasniegusi 50 %, šādi reaģējot uz ierobežotajiem dabas resursiem un straujo pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu.

Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) un Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) paredz, ka nākotnē strauji pieaugs pieprasījums pēc akvakultūras turpmākās attīstības. ICES stratēģiskais plāns 2014. – 2018. gadam paredz turpmāku ICES zinātnes, uzraudzības un datu ievākšanas funkciju attīstību saistībā ar akvakultūru.

Eiropas Komisija ir izstrādājusi Stratēģiskās vadlīnijas ES akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai (COM(2013) 229) ar mērķi veicināt akvakultūras attīstību ar tam īpaši pielāgotu atvērtās koordinācijas metodi, kas paredz veicināt brīvprātīgu sadarbību, kas balstīta uz stratēģiskajām vadlīnijām un ilgtermiņa stratēģiskajiem plāniem.

Akvakultūras jomas attīstību atbalsta Latvijas Zemkopības ministrija ar rīcības programmu Zivsaimniecības attīstībai (2014-2020). Šis vidēja termiņa plāns apliecina, ka akvakultūras sektoram ir potenciāls kļūt par ļoti produktīvu, konkurētspējīgu un videi draudzīgu nacionālās ekonomikas sektoru.

Lai Latvijā veiksmīgi attīstītu akvakultūras sektoru, ir nepieciešams veikt dažādu virzienu pētījumus, sākot no audzēšanas līdz akvakultūras vides, ģenētiskajiem un epidemioloģiskajiem efektiem. Pašlaik akvakultūras industrija saskaras ar pieaugošiem vides izaicinājumiem, un ir nepieciešams atbalsts, lai izstrādātu ilgtspējīgas pārvaldības pieeju. Šī iemesla dēļ ļoti liela nozīme ir pētījumiem par akvakultūras un vides mijiedarbību. Eiropas Zivsaimniecības fonds atbalsta videi draudzīgu, ūdeni, barību un citus resursus taupošas tehnoloģijas, kultivēto sugu spektra palielināšanu, audzēto zivju veselības uzlabošanu, galaproduktu apstrādi un pārtikas produktu drošības garantijas uzlabojumus.

Pašlaik akvakultūras fermas Latvijā darbojas šādos virzienos: tirgus vajadzībām, maksas makšķerēšanai dīķos un dzīvu zivju piegādei piemājas dīķiem, mākslīgai zivju un vēžveidīgo reprodukcijai un mazuļu audzēšanai, to izlaišanai dabiskajās ūdenstilpnēs. Mākslīgi audzētu zivju mazuļu trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ stagnē akvakultūras attīstība. Audzēšanai un pavairošanai nepieciešamās zivis tiek noķertas dabiskajās ūdenstilpnēs nārsta laikā, līdz ar to negatīvi ietekmējot dabiskās zandartu, līdaku un citu sugu populācijas.

Cits akvakultūras sektora attīstības izaicinājums ir kvalificēta mākslīgi kultivēto zivju sugu selekcijas darba neesamība. Ir uzsākta storu un strauta foreļu kultivēšana taču joprojām nepieciešama zandartu, zušu, līdaku, vēdzeļu un citu vietējo sugu kultivēšana.

Līdz šim Latvijā tiek attīstīta saldūdens akvakultūra. Akvakultūras attīstība jūrā vēl nav sākusies, un šī ir pētījumu un uzņēmējdarbības iespēja nākotnei.

Latvijas nacionālās zivsaimniecības datu vākšanas programmas attīstība un ieviešana

Zivsaimniecības datu vākšanu Eiropas Savienībā regulē ES un Eiropas Komisijas normatīvie akti. Zivsaimniecības datu vākšana tiek veikta ar mērķi iegūt nepieciešamos datus zivju resursu novērtēšanai un lai novērtētu zvejnieku flotes, zivju pārstrādes industrijas un akvakultūras industrijas darbības ekonomisko efektu.

Latvijā zivsaimniecības datu vākšanas programmas tiek īstenotas kopš 2005. gada. Balstoties uz nacionālo programmu, BIOR vāks bioloģiskos un ekonomiskos datus no zvejas, zivju pārstrādes un akvakultūras uzņēmumiem. Katru gadu BIOR sagatavo gada pārskatu, kas iekļauj informāciju par ievāktajiem datiem, datu vākšanai atvēlētajiem resursiem un datu vākšanas metodēm. Šos gada pārskatus vērtē Eiropas Komisijas Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (STECF).