Sabiedrības un vides veselība

Vides epidemioloģijas un ekspozīcijas pētījumi

Visas pārtikas jomā iesaistītās puses dala atbildību par drošu un veselīgu pārtiku ar mērķi attīstīt visaptverošu pārtikas sistēmu. Par spīti zinātnes sasniegumiem, kā arī pārtikas kontroles sistēmu uzlabojumiem visa pasaulē, patērētājiem nopietnas bažas rada ar pārtiku izplatītās saslimšanas. Bioloģiska, ķīmiska vai fiziska rakstura draudus un nopietnas uztura problēmas var radīt nepilnības pārtikas kvalitātē, diētas paradumi, nepietiekama vai pārmērīga pārtikas uzņemšana. Veselīgam mūžam ir nepieciešami atbilstoši uztura paradumi un piemērots enerģijas balanss. Lai gan diētas ietekme uz veselību ir labi apzināta, joprojām nav pilnībā apzināti mehānismi, kas nodrošina saikni starp uztura uzņemšanu un fizioloģiskajām sekām. Lai noteiktu pārtikas un tās uzņemšanas paradumu ietekmi uz veselību, liela vērība ir pievēršama epidemioloģiskajai analīzei, taču bez atbilstošas analītiskās bāzes šādas analīzes dati var būt neinformatīvi vai maldinoši. Veselīgāku pārtikas produktu attīstībai, uztura vadlīniju pilnveidei un efektīvu korekcijas metožu noteikšanai par pamatu var kalpot tikai pārliecinoša un stabila pierādījumu bāze, kuru var iegūt ar fundamentāliem pētījumiem. Ir svarīgi izvērtēt vides faktoru ietekmi uz šo procesu, ņemot vērā to, ka noteiktos dzīves posmos jutība pret ārējiem vides faktoriem var būt lielāka nekā citos posmos. Uztura paradumiem, indivīdu ģenētiskajām īpatnībām un dzīves apstākļiem ir noteicoša nozīme tam, kā personu ietekmēs pārtika un vide. Pārtika, dzeramais ūdens un uztura paradumi ir ļoti nozīmīgs faktors, kas nosaka gan iedzīvotāju veselību, gan to, kā cilvēki uzņem kaitīgās vielas.

Infekcijas slimības, tai skaitā zoonozes, parazitozes un nozokomiālās infekcijas

Šī zinātnes joma pastāvīgi saskaras ar tādiem izaicinājumiem kā nepārtraukta infekciju izraisītāju mainība, noturības palielināšanās pret antibakteriāliem preparātiem un jaunu patogēnu rašanās, ko nosaka pasaules tirgus globalizācija, izmaiņas sabiedrībā un klimatā. Lai noteiktu saikni starp pārtikas saturā esošajiem patogēniem, kuri ir iegūti no vietējiem pārtikas, vides un klīniskajiem paraugiem, kā arī lai noteiktu pārtikas mikrobioloģiskā piesārņojuma avotus, tiek izmantoti molekulārās bioloģijas instrumenti. Lai samazinātu saindēšanos ar pārtiku un ūdeni, ir nepieciešams finansiāli atbalstīt tādus pētījumus, kas palīdz izprast nozīmīgāko pārtikas riskus radošo organismu fizioloģiju, virulenci un epidemioloģiju, lai radītu labāku izpratni par nozīmīgākajiem pārtikas riskus radošajiem organismiem ar mērķi samazināt pārtikas radītās saslimšanas. Pēdējo desmitgažu laikā pasaulē notikušie pētījumi parazitoloģijā ir pārsvarā vērsti uz vides un sabiedrisko veselību, jo parazītu ietekme uz pasaules ekonomiku ir būtiska, tāpēc, veicot ieguldījumus parazitoloģijas attīstībā, monitoringa programmās, diagnostikas metožu uzlabošanā un sabiedrības izglītošanā, var būtiski ierobežot, piemēram, zoonotisko parazītu izplatību.

Pārtikas apdraudējuma risku novērtējums

Ir vispārzināms, ka cilvēki un vide nav pakļauti tikai vienai noteiktai bīstamajai vielai, bet gan daudzām vielām un dažādām produktu sastāvdaļām. Atsevišķu sastāvdaļu ietekme ne vienmēr sakritīs ar dažādu vielu sajaukuma kombinēto ietekmi, un ir jāapzina cilvēka un vides veselībai potenciāli bīstamu vielu sinerģijas efekti. Potenciālie ieguvumi no pētījumiem šajā virzienā ir nozīmīgi: pat samazinot kardiovaskulārās saslimšanas tikai par 1%, tiek sasniegti nozīmīgi ietaupījumi valsts veselības budžetā. Savukārt ražotājiem, kuri inovatīvā veidā spēj mainīt tradicionālo produktu saturu, padarot tos veselīgākus, ir nepieciešams, lai šīs inovācijas balstītos uz pārliecinošiem pētījumu rezultātiem par saikni starp pārtikas pārstrādes procesu un uzturvērtību, starp pārtikas struktūru un neirobioloģisko reakciju – šīs atziņas virza inovācijas un nodrošina, ka tās veicina sabiedrības veselību.