"3Rs"

  

Izmēģinājumiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības komitejas kontaktinformācija:
Lejupes iela 3, Rīga, e-pasts: iveta.kocina@bior.lv   mob.tālr. 28365723

 

2017.gadā izvērtēšanai iesūtītie projekti:
“Recommendation on the use of nonanimal approaches for skin sensitisation assessment” un darba dokuments komentāriem “TEMPLATE” (469 Kb)
Template for comments by PARERE, ESTAF, ICATM on the draft EURL ECVAM Recommendation on the use of non-animal approaches for skin sensitisation assessment (72.5 Kb).

 

Ikgadējā EURL ECVAM PARERE NETWORK (Tīkls)  dalībnieku sanāksme

 

SIMPOZIJA AKTUALITĀTES (Doerenkamp-Zbinden Foundation (Šveice) un CAAT (Vācija) simpozijs Konstancā (Vācijā))


Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” aicina organizācijas iesaistīties Zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības komitejas darbā.

Nolikumu skatīt šeit:  http://likumi.lv/doc.php?id=272776

Saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma ( http://likumi.lv/doc.php?id=14940)
26.2, 26.3, 26.4 pantiem Valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR":
> informē Eiropas Komisiju par laboratorijām, kas spēj nodrošināt atbilstības novērtēšanu (validāciju), izmantojot alternatīvas pieejas metodes, kuras nav saistītas ar dzīvnieku izmantošanu vai kurās izmanto mazāk dzīvnieku, vai kuras saistītas ar mazāk sāpīgām procedūrām;>  konsultē ieinteresētās personas par atbilstības novērtēšanai (validācijai) ieteiktās alternatīvās pieejas atbilstību un piemērotību;
 >  izveido zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības komiteju un koordinē tās darbību.
Zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības komitejā iekļauj zinātnisko institūciju, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvjus, kas darbojas dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā.
Zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības komitejas uzdevumi ir:
>  veicināt aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides principu - 3Rs (skatīt šeit:  3Rs) ievērošanu, aizsargāt dzīvniekus, kurus paredzēts izmantot vai izmanto procedūrās;
>  nodrošināt alternatīvu metožu pieejamību ar mērķi aizstāt, samazināt un pilnveidot dzīvnieku izmantošanu procedūrās;
>  konsultēt Pārtikas un veterināro dienestu un dzīvnieku labturības struktūras, lai veicinātu 3Rs principu - aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides ieviešanu (skatīt šeit: Alternatīvo metožu izmantošana) , ņemot vērā zinātnes attīstību;
>  aktīvi iesaistīties izveidotajā Eiropas Savienības valstu komiteju tīklā (PARERE, EURL ECVAM, JRC u.c.), nodrošinot savlaicīgu informācijas apriti.

2015.gadā izvērtēšanai iesūtītie projekti:
1) EURL ECVAM Strategy for Achieving 3Rs Impact in the Assessment of Toxicokinetics and Systemic Toxicity (245 Kb) (245 Kb)
Template for comments by PARERE, ESTAF, ICATM on EURL ECVAM STRATEGIES (72.5 Kb) (72.5 Kb)

2) PARERE consultation on the Test submission dev TOXqP TM (174.5 Kb)
Report on the Test assessment
Test presubmission form (4291 Kb)

ZI BIOR aicina LV zinātniskos institūtus, pētniecības centrus un laboratorijas piedalīties EU-NETVAL alternatīvo metožu izvērtēšanā un testēšanā.

  •  EURL ECVAM 2015.gada pieteikuma/aptaujas anketa (on line):

https://ec.europa.eu/eusurvey/runner/eurlecvamnetval2015

  •  zinātniskie un tehniskie atbilstības kritēriji:

https://eurl-ecvam.jrc.ec.europa.eu/eu-netval/Annex-1-EU-NETVAL-EligibilityCriteria-January-2015.pdf

  •  EU – NETVAL darba uzdevumi:

https://eurl-ecvam.jrc.ec.europa.eu/eu-netval/EU-NETVAL-tor-november-2013.pdf

  •   EU – NETVAL dalībnieki (2014.gada dati):

https://eurl-ecvam.jrc.ec.europa.eu/eu-netval/EU-NETVAL-list-labs-updated-13-01-2014.pdf

Normatīvie akti, kas reglamentē izmēģinājumos izmantojamo dzīvnieku aizsardzību un alternatīvo pieeju ieviešanu

Kopš 2010. gada Latvija ir ratificējusi  Eiropas konvenciju par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo mugurkaulnieku aizsardzību. Strasbūra, 1986. gada 18.marts  (  http://likumi.lv/doc.php?id=212330)

Konvenciju parakstījušās Eiropas Padomes dalībvalstis:
 >  Atzīst, ka cilvēka morālais pienākums ir respektēt visus dzīvniekus un pienācīgi ievērot dzīvnieku spēju ciest un atcerēties;>  Pieņem, ka cilvēkam savos zināšanu, veselības un drošības meklējumos, tomēr ir nepieciešams izmantot dzīvniekus, ja ir pietiekoši pamatotas izredzes, ka iegūtie rezultāti papildinās zināšanas vai kopumā kalpos cilvēka un dzīvnieka labā;
>  Nolemj ierobežot dzīvnieku izmantošanu izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos ar mērķi aizstāt, kur vien tas ir praktiski iespējams, šādu dzīvnieku izmantošanu, jo īpaši meklējot alternatīvus pasākumus un veicinot šādu alternatīvu pasākumu izstrādi.;
>  Atzīst, ka Eiropas Padomes mērķis ir ciešāku saišu izveide tās dalībvalstu starpā un ka tā vēlas sadarboties ar citām valstīm izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku aizsardzības jomā.

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta 2013.gada 22. janvāra noteikumus Nr. 52 "Noteikumi par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību" ( http://likumi.lv/doc.php?id=254532), kuros ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 22.septembra Direktīvas Nr.2010/63/ES  par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību ( http://eur-lex.europa.eu/legal content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32010L0063&from=EN
un   http://www.l2d.lv/leul.php?i=87500 LV)

Šī direktīva uzliek par pienākumu visām ES dalībvalstīm:
>  izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanas praksē ieviest 3Rs principu, lai izmēģinājumos tiktu izmantoti pēc iespējas mazāk dzīvnieku; tādi dzīvnieki, kuru jūtības slieksnis ir salīdzinoši zemāks;

>  lai izmēģinājumu dzīvniekiem tiek nodrošināti augsti labturības standarti, kā arī atsāpināšana vai anestēzija procedūru veikšanas laikā, ja nepieciešams;
>  izstrādāt un apstiprināt alternatīvas metodes, lai izmēģinājumos netiktu izmantoti dzīvi dzīvnieki.

Nozīmīgākie ES dalībvalstu pienākumi, efektīvāku alternatīvo pieeju ieviešanai, norādīti  direktīvas 47. pantā “Alternatīvās pieejas”:
1.   Komisija un dalībvalstis veicina tādu alternatīvu pieeju izstrādi un validāciju, kuras varētu sniegt tādu pašu vai vēl plašāku informāciju nekā tā, kas iegūta procedūrās ar dzīvniekiem, bet kuras nav saistītas ar dzīvnieku izmantošanu vai kurās izmanto mazāk dzīvnieku, vai kuras saistītas ar mazāk sāpīgām procedūrām, un tās veic citus pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem pētniecības veicināšanai šajā jomā.
2.   Dalībvalstis palīdz Komisijai noteikt un izvirzīt piemērotas specializētas un kvalificētas laboratorijas šo validācijas pētījumu veikšanai.
3.   Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm Komisija nosaka šo validācijas pētījumu prioritātes un sadala uzdevumus starp laboratorijām minēto pētījumu veikšanai.
4.   Dalībvalstis valstu līmenī nodrošina alternatīvu pieeju veicināšanu un izplata informācijas izplatīšanu par tām.
5.   Dalībvalstis izvirza vienu kontaktpunktu, kas konsultē par validēšanai ierosināto alternatīvo pieeju regulatīvo atbilstību un piemērotību.
6.   Komisija atbilstīgi rīkojas, lai saņemtu starptautisku piekrišanu visām alternatīvajām pieejām, kas validētas Savienībā.

Dzīvnieku aizsardzības likums par izmēģinājumu dzīvnieku aizsardzību un 3Rs 24. panta 1) un  2) apakšpunkti nosaka, ka  procedūrās aizliegts izmantot:
1) dzīvniekus, ja pastāv cita zinātniska metode vai testēšanas stratēģija, kas nav saistīta ar dzīvu dzīvnieku izmantošanu;
2) dzīvniekus, ja vajadzīgo rezultātu iegūšanai Eiropas Savienības tiesību aktos ir atzīta cita zinātniska metode vai testēšanas stratēģija, kas nav saistīta ar dzīvu dzīvnieku izmantošanu;

Savukārt 26. pants nosaka, ka izmēģinājumu dzīvnieka izmantošanai zinātniskos, eksperimentālos vai izglītošanas nolūkos izraugāma tāda procedūra, kurā:
1) izmanto minimālu dzīvnieku skaitu;
2) iesaista izmēģinājumu dzīvniekus ar zemāko spēju just sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu;
3) rada izmēģinājumu dzīvniekam vismazākās iespējamās sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu;
4) ir vislielākā iespēja nodrošināt apmierinošus rezultātus.

MK noteikumu Nr.52 "Noteikumi par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību" VII. nodaļa
“Prasības dzīvnieku labturības struktūrai un struktūras uzdevumi”:

Uzliek par pienākumu katram izmēģinājumu dzīvnieku audzētājam, piegādātājam un lietotājam izveidot dzīvnieku labturības struktūru, turpmāk struktūra.
Struktūrā darbojas persona, kas atbild par izmēģinājumu dzīvnieku labturību un kopšanu. Izmēģinājumu dzīvnieku lietotājam tas ir zinātniskā personāla pārstāvis. Dzīvnieku labturības struktūrā darbojas arī praktizējošs veterinārārsts, kam ir profesionāla pieredze darbā ar laboratorijas dzīvniekiem.

Struktūrā iekļauj šādus uzdevumus:
1.    konsultēt darbiniekus, kas nodarbojas ar izmēģinājumu dzīvniekiem, par jautājumiem, kas ir saistīti ar šo dzīvnieku ieguvi, izmitināšanu, kopšanu un izmantošanu;
2.    konsultēt darbiniekus par izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanas aizstāšanu, samazināšanu un pilnveidi (3Rs) un pastāvīgi viņus informēt par tehnikas un zinātnes atziņām saistībā ar minēto prasību piemērošanu;
3.    konsultēt par jaunas mājvietas atrašanas programmām, arī par jaunā mājvietā izmitināmo izmēģinājumu dzīvnieku pienācīgu socializāciju, un nodrošināt informācijas apmaiņu ar citiem izmēģinājumu dzīvnieku lietotājiem un audzētājiem šajā jomā;
4.    ieviest un pārskatīt iekšējos darbības procesus attiecībā uz uzraudzību, ziņošanu un pēckontroli saistībā ar uzņēmumā izmitinātā vai izmantotā izmēģinājumu dzīvnieka labturību;
5.    kontrolēt izmēģinājumu projektu attīstību un rezultātus, ņemot vērā ietekmi uz izmantotajiem izmēģinājumu dzīvniekiem, nosakot elementus, kas veicina dzīvnieku izmantošanas aizstāšanu, samazināšanu un pilnveidi, un konsultēt par šiem elementiem;
6.    izmēģinājumu dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā konsultēties ar Izmēģinājumos izmantojamo dzīvnieku aizsardzības komiteju.

3Rs, jeb Alternatīvā pieeja izmēģinājuu dzīvnieku izmantošanā:  aizstāšana, samazināšana un pilnveide (Replacement, Reduction and Refinement 3Rs).



Uzskata, ka W.M.S. Russell un R.L. Burch  1959.gada  publikācija  The Principles of Humane Experimental Technique"   izveidoja pamatu 3Rs principu radīšanai.
Autori ierosināja aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides principu ("3Rs") kā galveno stratēģiju esošās izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanas sistēmas ietvaros, lai sasniegtu pēc iespējas humānas eksperimentālās metodes.

Russell un Burch uzskatīja aizstāšanu (replacement) kā galīgo mērķi uz laboratorijas dzīvniekiem balstītajos  pētījumos,  zinātnē un izglītībā, Pārējās divas metodes - samazināšana (reduction) un pilnveide (refinement), vieglāk sasniedzamas īstermiņā.

AIZSTĀŠANA
Aizstāšanu var definēt kā metodi, stratēģiju vai pieeju, kas nav saistītas ar dzīvu dzīvnieku izmantošanu.
Aizstāšanu var panākt izmantojot dažādas metodes, stratēģijas un pieejas vai to kombinācijas
 -  “in vitro” sistēmas, izmantojot audus, veselas šūnas vai šūnu daļas;
 -  uz bioķīmiju balstītas sistēmas un pieejas, t.i. izmantojot sintētiskas (makro) molekulas kā starpniekus reaktīvās toksicitātes mērķiem. Šādas metodes tiek sauktas arī par "in chimico" metodēm;
-  datorizēti modeļi un pieejas - bieži tiek apzīmētas kā “in silico” metodes;
-  radniecīgu jomu tehnoloģiju izmantošana (piem. transcriptomics, proteomics and metabonomics);
-  testēšanas metožu neizmantošana, piemēram, analizēt līdzīgas metodes un tehnikas.

SAMAZINĀŠANA
Samazināšanas jēdziens ietver jebkuru pieeju, kuras rezultātā, lai sasniegtu to pašu mērķi, tiek izmantoti aizvien mazāk dzīvnieku; tostarp:
-  palielinot informācijas apjomu, ko iespējams iegūt no viena dzīvnieka;
-  samazinot dzīvnieku skaitu, ko izmanto oriģinālās procedūrās, piem., standart testēšanā;
-  ierobežojot vai izvairoties no papildus dzīvnieku izmantošanas izmēģinājuma procedūrās.

PILNVEIDE   
Šodien termins pilnveide nozīmē jebkuru procedūru vai turēšanas un aprūpes prakses modifikāciju  no izmēģinājuma dzīvnieka dzimšanas brīža līdz tā nāvei, lai mazinātu sāpes, ciešanas un stresu, ko izjūt dzīvnieks, kā arī uzlabot un pilnveidot dzīvnieku labturības apstākļus.
Kad dzīvnieks piedzīvo sāpes, ciešanas vai diskomfortu, tas bieži vien saistīts ar fizioloģiskām izmaiņām dzīvnieka organismā, kas savukārt negatīvi ietekmē zinātnisko pētījumu rezultātus.
Tādējādi pilnveide sekmē gan  iegūto datu kvalitāti, gan izmēģinājuma  dzīvnieku turēšanas un izmantošanas apstākļu/nosacījumu uzlabošanu.

3Rs TIESISKAIS  REGULĒJUMS

3Rs princips ES likumdošanā ticis prezentēts kopš 1986.gada, kad tika pieņemts pirmais ES normatīvais akts par izmēģinājumos un citos zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku aizsardzību.

Tomēr Direktīvā 2010/6 /ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību,  pirmo reizi ES tiesību aktos 3Rs princips tiek noteikts un skaidrots kā
Tiesiska norma un  prasība.

Aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides principus sistemātiski jāapsver - vienmēr, kad dzīvniekus plānots izmantot, vai tie tiek izmantoti zinātniskiem mērķiem ES!

Saskaņā ar šo direktīvu, termins "zinātniskiem mērķiem" attiecas uz visiem gadījumiem, kad izmēģinājuma dzīvniekus izmanto fundamentālos, lietišķos u.c. veida pētījumos,  regulatīvā (obligātā) testēšanā, ražošanā,  kā arī  izglītības un apmācības nolūkos.

Direktīva paplašina pilnveidi tādējādi, lai tā attiektos arī  uz dzīvnieku audzēšanu un kopšanu, tas ir, lai  nodrošinātu dzīvnieka turēšanas apstākļu,  audzēšanas (vaislas) un aprūpes nosacījumu pilnveidi, pat tad, ja dzīvnieks netiek izmantots zinātniskā procedūrā.

ALTERNATĪVĀS PIEEJAS

Termins "alternatīvas" šajā kontekstā ietver visas analīzes, testus, metodes, tehnikas,  rīkus, stratēģijas, pieejas u.c, kas veicina 3Rs praktisko pielietošanu, tas ir:

-  nepieciešamo informāciju, iegūt, neizmantojot dzīvus dzīvniekus;
-  samazināt dzīvnieku skaitu, vienlaikus iegūstot tāda paša līmeņa informāciju;
 -  pilnveidot dzīvu dzīvnieku izmantošanu, t.i. sagādājot  tiem  pēc iespējas mazāk sāpes, stresa vai ciešanas un  uzlabojot dzīvnieku  labturību.

Pilnveidi var panākt arī izvēloties mazāk jūtīgas dzīvnieku sugas tādu vietā, kas tiek uzskatītas par ļoti jūtīgām sugām. 
Piemēri: aizvietojot primātus, izmanto zivis vai aizvietojot zivis izmanto dafnijas.
Šīs tiek uzskatītas par pilnveides metodēm, jo tādējādi var samazināt dzīvnieku sāpes, ciešanas un stresu, ja joprojām  izmēģinājumos  nepieciešams izmantot dzīvus dzīvniekus.
Alternatīvās metodes sniedz iespēju pārejai uz 3Rs,  bet joprojām galamērķis ir attīstīt labākas un humānākas zinātniskas pieejas un metodes, tādējādi aizsargājot gan  cilvēku, gan dzīvniekus, gan vidi.

Vairāk informācijas:
http://ec.europa.eu/environment/chemicals/lab_animals/home_en.htm

ALTERNATĪVO METOŽU PIELIETOŠANA

Izvēlētām alternatīvām metodēm ir jābūt validētām un apstiprinātām, atbilstošām konkrēta mērķa sasniegšanai, tām jāspēj sniegt pietiekami ticami dati lēmumu pieņemšanai.
Var minēt daudz piemēru, kur  alternatīvās metodes ir veiksmīgi aizstājušas nepieciešamību izmantot dzīvus dzīvniekus.

Kā piemēram ādas kairinājumu testos, kur alternatīvās metodes sevi ir pierādījušas, kā stabilas un uzticamas aizvietotājas dzīvnieku modeļiem kopumā.

Diemžēl citās jomās, zinātnes progress ir bijis mazāk veiksmīgs.
Mijiedarbība un atbildes reakciju sarežģītība starp dažādu vielu (substanču) un dzīvu organismu ir izrādījusies grūti izprotama pilnībā, tādējādi ir sarežģīti to veiksmīgi dublēt alternatīvajās stratēģijās.

Piemēram, lai izpētītu vielas ietekmi uz ķermeņa sistēmu kopumā, tai skaitā ietekmi uz reproduktīvo funkciju vai embrija/augļa attīstību, ir daudzi jautājumi, ko vienkārša šūnu kultūra nespēj atbildēt, piem.,  vielas iekļuves veids ķermenī? Kādus orgānus tā skar? Vai tā uzkrāsies, vai tiks izvadīta? Vai tā iet cauri placentai? u.t.t. Tie ir kritiski jautājumi, piemēram, lemjot par to, vai zāles var droši parakstīt grūtniecei.
Kad nav zināms precīzs vielas toksiskuma mehānisms, pašreiz tikai dzīvnieku izmantošana ļauj novērot un novērtēt tās  ietekmi uz visa ķermeņa funkcijām kopumā, tostarp reproduktīvo sistēmu. 

Pētījumi par dzīvnieku aizvietošanu šajās sarežģītajās jomās ir izaicinājums, kuram nepieciešama konsekventa turpmāka attīstība, pirmkārt, lai izprastu pamatā esošo mehānismu kopumu, otrkārt, lai spētu salikt visus fragmentus kopā, izmantojot dažādas sistēmas, metodes un modeļus.

Vairāk informācijas:
http://ec.europa.eu/environment/chemicals/lab_animals/home_en.htm

Norādes alternatīvo metožu meklēšanā:
•    Vadlīnijas "Labas prakses alternatīvo metožu meklēšanā un izpētē”
http://bookshop.europa.eu/en/the-eurl-ecvam-search-guide-pbLBN124391/
•    Alternatīvu metožu meklēšanas datu bāze
https://eurl-ecvam.jrc.ec.europa.eu/databases
•    Par “3Rs” Europas Komisijas interneta vietnē  http://ec.europa.eu/environment/chemicals/lab_animals/3r/alternative_en.htm

EURL ECVAM Tracking System on Alternative methods towards Regulatory acceptance (TSAR) http://tsar.jrc.ec.europa.eu/
EURL ECVAM DataBase service on ALternative Methods (DB-ALM) http://ecvam-dbalm.jrc.ec.europa.eu/

Aktuāla informācija izmēģinājumu dzīvnieku lietotājiem:

Latvijas zinātnieki tiek aicināti veicināt alternatīvu metožu un pieeju, kā arī labas prakses ieviešanu pētījumos un darbā ar izmēģinājumu dzīvniekiem.

Izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanu un alternatīvo pieeju ieviešanu reglamentē gan EK, gan LR tiesību akti (skat. iepr.)  Tie uzliek par pienākumu ES dalībvalstīm izstrādāt un apstiprināt alternatīvas metodes, kad izmēģinājumos vispār netiek izmantoti dzīvnieki, vai arī tiek izmantoti pēc iespējas mazāk dzīvnieku, nodrošinot to, ka procedūras ir mazāk sāpīgas, un izmēģinājumu dzīvniekiem radīti augsti labturības standarti.

Latvijas pētniecības institūti un laboratorijas tiek aicinātas:
-  Atbalstīt ES zmēģinājumu dzīvnieku aizsardzības un labturības politiku un standartus;
-  Iesaistīties kopējā ES laboratoriju tīkla darbībā, kura mērķis ir īstenot projektus, sekmēt alternatīvo metožu izvērtēšanu un testēšanu;
-  Cilvēku, dzīvnieku un vides veselības un aizsardzības nolūkos pētnieki tiek aicināti izstrādāt un ieviest alternatīvas testēšanas metodes, kas ļaus pilnībā vai daļēji izvairīties no dzīvu dzīvnieku izmantošanu procedūras, zinātniskos vai izglītības nolūkos;
 -  Eiropas Komisija aicina specializētas un kvalificētas laboratorijas, kas atbilst zinātniskām un tehniskām prasībām un spēj veikt alternatīvo metožu validāciju,  pieteikties kopīgai sadarbībai.

Pētniecības institūti un laboratorijas, kas vēlas attīstīt alternatīvas pētniecības metodes un vai piedalīties alternatīvo metožu izvērtēšanā/validācijā, lūdzam sekot līdzi EURL ECVAM  mājas lapā norādītajai informācijai:

EURL ECVAM mājas lapa
http://ihcp.jrc.ec.europa.eu/our_labs/eurl-ecvam

Kontakti:  JRC-ECVAM-CONTACT@ec.europa.eu

•    EURL ECVAM  Rekomendācijas:
https://eurl-ecvam.jrc.ec.europa.eu/eurl-ecvam-recommendations

Zinātniskās un tehniskās prasības, pētniecības centriem un laboratorijā:
https://eurl-ecvam.jrc.ec.europa.eu/eu-netval/Annex%201%20EU-NETVAL EligibilityCriteria%20Januari%202013%20for%20web%20-1.pdf

CITAS NODERĪGAS SAITES

•   Statistika par dzīvniekiem, kurus izmanto zinātniskiem mērķiem ES:
http://ec.europa.eu/environment/chemicals/lab_animals/reports_en.htm
•    Joint Research Centre
https://ec.europa.eu/jrc/
•    EK References centri un laboratorijas
http://ihcp.jrc.ec.europa.eu/our_labs/

 

Informācija sagatavota: 11.11.2014.

Uz augšu