Pētījumi jūrā

 Jūras nodaļa veic izpētes darbus Baltijas jūrā un Rīgas jūras līci, organizējot pētnieciskos reisus un uzskaites ar mērķi iegūt bioloģisko informāciju par galvenajām rūpnieciski nozīmīgām zivīm - reņģi, brētliņu, mencu, pleksti, kā arī citām zivju sugām. Iegūtie bioloģiskie dati, kā arī nozveju statistiskie dati ikgadus tiek izmantoti zivju krājumu stāvokļa novērtēšanai un prognožu izstrādei.

Pētnieciskajos reisos tiek veiktas zivju bioloģiskās analīzes, no kurām iegūst datus par zivju garumu, svaru un vecumu. Bioloģiskais materiāls tiek ievākts arī no rūpnieciskās zvejas lomiem. Ievāktos paraugus apstrādā laboratorijas apstākļos. Zivju vecumu noteic izmantojot speciālas metodes; reņģei, brētliņai, mencai - pēc otolītiem. Apkopotie dati par zivju sadalījumu pa vecuma grupām, un vidējo zivs garumu un svaru katrā vecuma grupā dod priekšstatu par krājumu struktūru un tiem ir liela nozīme krājuma lieluma (zivju skaita un biomasas) aprēķināšanā, izmantojot matemātiskās metodes un modeļus.

Nodaļas pētnieki divreiz gadā (maijā kopš 1977. gada un oktobrī kopš 1983. gada) veic pelaģisko zivju (reņģes un brētliņas) starptautiskās hidroakustiskās uzskaites. Apvienojot ar hidroakustisko aparatūru iegūtos datus ar kontroltralējumu datiem, tiek aprēķināts zivju daudzums un biomasa. Iegūtie rezultāti tiek apvienoti ar citu valstu rezultātiem un izmantoti Starptautiskajā jūras pētniecības padomē (ICES) Baltijas jūras zivju krājumu novērtēšanai. Pelaģisko zivju nārsta sekmīguma novērtēšanai un krājuma papildinājuma noteikšanai Baltijas jūras atklātajā daļā veic ihtioplanktona (zivju ikru un kāpuru) uzskaites. Kopš 1999. gada jūlijā tiek veikta arī kopīgā Latvijas-Igaunijas hidroakustiskā uzskaite Rīgas jūras līcī, un, pamatojoties uz ievāktajiem datiem, novērtēts reņģes krājuma stāvoklis līcī.

Bentisko zivju (menca, plekste, akmeņplekste) uzskaiti nodaļas pētnieki veic starptautiskās Baltijas jūras grunts traļu uzskaites ietvaros. Plekstes un akmeņplekstes krājuma stāvokļa vērtējumam bioloģiskos paraugus ievāc arī no rūpnieciskās zvejas - piekrastē no plekstu vadu lomiem un atklātajā jūrā no grunts traļiem. Nodaļas pētnieki veic zivju mazuļu uzskaiti arī piekrastes zonā (posmā no Papes līdz Kolkai), izmantojot mazuļu vadiņu.

Baltijas jūras vides stāvokļa novērtēšanai tiek veikti okeanografiskie un hidrometeoroloģiskie novērojumi (noteic ūdens temperatūru, sāļumu un skābekļa koncentrāciju).

Kopš 2005. gada galveno rūpnieciski nozīmīgo zivju sugu nozveju raksturošanai nepieciešamo zivju bioloģisko parametru vākšana tiek veikta Latvijas Nacionālās zivsaimniecības datu vākšanas programmas (823.74 Kb) ietvaros, ko apstiprina un koordinē Eiropas Komisija.

Starptautiskā sadarbība
Jūras nodaļas speciālisti piedalās Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) darba grupās:

  • Baltijas jūras zivju krājumu novērtēšanas darba grupa (WGBFAS),
  • Baltijas jūras starptautisko zivju uzskaišu darba grupa (WGBIFS),
  • Zvejas regulēšanas padomdevējas komitejas (ACOM) sanāksmēs,
  • kā arī Eiropas Komisijas zinātnisko struktūru ekspertu grupu sanāksmēs.

Pētījumi Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī 2012. gadā (107.3 Kb)
Pētījumi Baltijas jūras piekrastē 2012. gadā (93.86 Kb)

 

Uz augšu