Pētījumi iekšējos ūdeņos

Iekšējo ūdeņu nodaļa ir vienīgā pētniecības struktūrvienība, kas veic zivju un vēžu izpētes darbus Latvijas iekšējos ūdeņos (upēs, ezeros u.c. ūdenstilpēs).

Galvenie pētījumu virzieni saistīti ar zivju krājumu stāvokļa un ceļotājzivju dabiskās atražošanās novērtēšanu. Liela apjoma darbs tiek veikts zivsaimnieciskās informācijas sagatavošanai un datu bāzes veidošanai. Iekšējo ūdeņu nodaļa apkopo un glabā datus par zveju, makšķerēšanu un zivju resursu mākslīgo atražošanu Latvijā. Pētnieciskā zveja, ko veic nodaļas darbinieki, dod datus ne tikai par zivsaimnieciski nozīmīgām zivju sugām, bet arī par sugām, kas saimnieciski netiek izmantotas.

Zivju krājumu struktūras un stāvokļa novērtējumam ezeros nodaļas pētnieki veic kontrolzvejas, analizējot iegūtās zivis, un rūpnieciski nozīmīgām zivju sugām veicot vecuma noteikšanu, lai novērtētu zivju augšanas tempu. Tiek veikta arī vēžu uzskaite, galvenokārt, lai konstatētu četru Latvijā sastopamo vēžu sugu izplatību. Tieši Iekšējo ūdeņu nodaļas veiktajos pētījumos Lielupes baseinā 2005.gadā tika konstatēta mūsu valstī jauna vēžu suga dzeloņvaigu vēzis Orconectes limosus. Izmantojot standarta tīklus, velkamo vadu, elektrozveju u.c. metodes, laikā pēc 1992.g. gada veikta 294 ezeru, ūdenskrātuvju un mākslīgu ūdenstilpju apsekošana.
Upēs Iekšējo ūdeņu nodaļa veic lašveidīgo zivju monitoringu Salacas, Gaujas un Ventas baseinā, kā arī citās upēs, lai novērtētu dabīgo laša un taimiņa populāciju stāvokli. Monitoringa ietvaros tiek veikta uz jūru migrējošo laša un taimiņa mazuļu (smoltu) uzskaite Salacā, kas noteikta kā nacionālā laša indeksupe. Zivju mazuļu uzskaite Salacā iekļauj arī laša un taimiņa smoltu iezīmēšanu, lai novērtētu uz jūru migrējošo zivju skaitu. Iegūtie dati tiek izmantoti kopējā Baltijas jūras dabisko lašu krājumu stāvokļa novērtēšanā. No 2010.g. Salacas laša monitorings iekļauts Zivsaimniecisko datu vākšanas valsts programmā.
Laikā no 1992.g. zivju uzskaite ar elektrozveju veikta 197 upēs. Šajos pētījumos tiek veiktas visu zivju sugu īpatņu bioloģiskās analīzes, reģistrēti hidroķīmiskie un hidroloģiskie rādītāji, kā arī zivju slimības un parazīti.
No 2007.g. tika izstrādāta un uzsākta zivju fona monitoringa programma Latvijas upēs. Katru gadu zivju izpēte tika veikta 120 - 130 novērojumu vietās, visā mūsu valsts teritorijā. Tās mērķis ir iegūt datus par īstermiņa un ilgterimiņa izmaiņām Latvijas upju ihtiofaunā. 2008.g. monitoringā Gaujā tika konstatēta Latvijai jauna zivju suga zeltainais akmeņgrauzis Sabanejewia aurata.
2001. - 2002.g. tika veikta Natura2000 teritoriju ihtiofaunas apsekošana, bet no 2008.g. šis monitorings tika iekļauts valsts finansēto monitoringu sistēmā. Šis monitorings jāveic saskaņā ar ES prasībām, lai iegūtu datus par Sugu un biotopu aizsardzības direktīvā iekļauto zivju un vēžu sugu stāvokli Latvijā. Reizi sešos gados par monitoringa rezultātiem jāatskaitās Eiropas Komisijai. No 2010.g. šī monitoringa finansēšana tika pārtraukta.
No 2013.g. ES dalībvalstīs tiek ieviesta Ūdens struktūrdirektīva. Viena no tās prasībām ir izstrādāt un attīstīt uz bioloģiskiem indikatoriem, arī zivīm, balstītu ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanas sistēmu. Šādas sistēmas izstrādei Latvijā tiks izmantoti dati, kuri iegūti pētnieciskajā zvejā.

Iekšējo ūdeņu nodaļas speciālisti ir iesaistīti Latvijas Nacionālās zivsaimniecības datu vākšanas programmas (823.74 Kb) izpildē, vācot bioloģiskos datus par lasi, taimiņu, zandartu un zuti.
Nodaļa veikusi liela apjoma darbu, sagatavojot ilgtermiņa zivju krājumu pārvaldības plānus. Tā, 2008.g. tika sagatavots un Eiropas Komisijā pieņemts un apstiprināts Latvijas Zuša krājumu pārvaldības plāns. Pašlaik tiek veikta dokumentu sagatavošana šajā plānā paredzēto uzdevumu realizācijai un ieviešanai.
Iekšējo ūdeņu nodaļas speciālisti ir atbildīgi par saimnieciskās darbības nodarīto zaudējumu zivju resursiem novērtēšanu, ekspertīzēm un slēdzieniem, kas saistīti ar šiem jautājumiem. Perspektīvā tiks izstrādāts arī Laša rīcības plāns, kura mērķis ir Baltijas laša dabīgo populāciju saglabāšana.
Pamatojoties uz Iekšējo ūdeņu nodaļas pētījumu rezultātiem tiek izstrādāti priekšlikumi rūpnieciskās zvejas regulēšanai ezeros, upēs un ūdenskrātuvēs, noteicot zvejas rīku limitus un dodot rekomendācijas atsevišķu ūdenstilpju izmantošanai. Nodaļas speciālisti izskata licencētās makšķerēšanas un vēžošanas nolikumus saistībā ar pieprasījumiem, dodot priekšlikumus nolikumu izstrādē. Nodaļas rīcībā esošie dati izmantoti dabas aizsardzības plānu izstrādē Natura2000 teritorijām - Ventas ieleja, Salacas ieleja, Usmas ezers, Babītes ezers u.c.
Nodaļas darbinieki piedalās likumdošanas izstrādē, sniedz zinātnisko padomu vai sagatavo dažāda veida informāciju pēc valsts un pašvaldību iestāžu pieprasījuma.

Starptautiskā sadarbība
Iekšējo ūdeņu nodaļas speciālisti piedalās Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) darba grupās:

  • Baltijas laša un taimiņa krājumu novērtēšanas darba grupa (WGBAST),
  • Rekreācijas zvejas jūrā novērtēšanas metožu darba grupa (WGSMRF),
  • Zuša darba grupā (WGEEL).

Pētījumi Latvijas ezeros 2012. gadā (94.85 Kb)

Uz augšu